Menorkas salas megalīti
Atrašanās vieta. Menorkas sala atradas Spānijai piederošajā Baleāru salu arhipelāgā, Vidusjūras rietumos. Salas platība ir 669 km2 liela. Galvenā pilsēta - Maona.
Vēsture. Kāda bronzas laikmeta kultūra II g.tk.pmē. Menorkas salā ir radījusi pārsteidzošas megalītiskas celtnes.
Megalītiskās būves. Menorkas salā var apbrīnot noslēpumainus, aizvēsturiskus monumentus: talajotus, taulas un navetas. Tiesa, informacijas par šiem megalītiskajiem pieminekļiem ir pamaz.
1. Talajoti bija koniskas formas torņi, no kuriem tagad lielākoties palikušas pāri drupas. Tomēr pat tagad talojoti slejas četru, piecu vai vairāk metru augstumā. Vislabāk saglabājušies talajoti, kā piemēram - Talayot de Torello netālu no Maonas, paceļas kā gigantiski 6-10 m augsti strupi konusi. Tie veidoti no tonnām smagiem milzīgiem kvadriem, kuri kopā sastiprināti bez javas. Visiem talajotiem ir viena ieeja, lielākoties aizbērta, un divas kameras, kas novietotas viena otrai blakus un arī apakšzemes pieeja. Arheologi Menorkas salā ir saskaitījuši 300 talajotu. Viens talajots uz 2 km2! Līdz šim arheologi nav varējuši pateikt, kādam nolūkam kalpojuši talajoti. Ir vairākas teorijas.
Viena teorija ir tāda, ka talajoti bija sargtorņi un aizsardzības būves. Taču talajotu izvietojums neko nepasaka par to sākotnējo izmantošanas mērķi. Turklāt talajoti ir stratēģiski neizdevīgi izretināti salas līdzenajās pļavās. Vietām divi vai trīs talajoti ir uzslieti uz kāda dabiska pakalna no kura jau tāpat paveras iespaidīga panorāma. Tā ka šī teorija neder!
Nākamā teorija, ko arheologi mums piedāvā par talajotu kādreizējo funkciju ir šāda: "Talajoti varēja kalpot kā augstmaņu dzīvesvietas, kā kulta vietas vai kā sargtorņi, bet varbut pildīja visas šīs funkcijas reizē." Arheologi atraduši dažas apdegušu kaulu atliekas, kas neko neizsaka.
Menorkas talajotiem analogas būves atrodas Sardīnijas salā. Talajoti līdzinās koniskajiem torņiem Zimbavē. Šo megalītisko celtņu analogi atrodami pat Peru. Inki šādus torņus sauca par "lidojošo cilvēku istabām."
2. Ne mazāk mīklainas būves ir taulas - taula - "galds." Līdzās Talati talajotiem no deviņiem monolītā veidota akmens apļa vidū slejas Taula Talati de Dalt. Tas ir 6-7 m augsts milzīga T burta formā izveidots smags megalītisks akmens koloss, uz kura kā galda virsma novietota milzīga akmens plāksne. Akmens plāksne ir 73 cm bieza, vairāk nekā 3 m gara un gandrīz 1,20 m plata.
Salā vēl atrodas 30 taulas. Taulas ir dažādas. Bez tipiskajam T burta veida taulām ir sastopamas arī tādas, kur slīpi novietota akmens plāksne it kā papildus balsta "galda plāksni." No statikas viedokļa šāda konstrukcija nav nepieciešama. Vertikāli nesošie akmens briesmoņi ir no vienas puses gludi pulēti un regulāri piegriezti. Dažreiz akmens stabu vidū iezīmējās paplašinājums.
Par taulu funkcijām arheologiem atkal nākas gudrot hipotēzes. Tomēr uz jautājumu - kādiem mērķiem kalpoja taulas, atbildes nebūs tik ilgi, kamēr netiks veikti sistemātiski pētījumi un precīzi mērījumi. Ir hipotēze, ka taulas bija altāri, uz kuru milzīgajiem galdiem tika novietoti mirušo augstmaņu ķermeņi. Taču taulu nepraktiskais augstums šādu iedomu padara mazticamu.
Cita hipotēze: taulas bija dievu torņi. Ja arī taulas bija dievu torņi, tad ar lielu komfortu tie nevarēja izcelties. Jau saprātīgāka šķiet hipotēze par debesu kultu, kas saistīts ar zvaigžņu novērošanu. Pēc šīs hipotēzes taulas bijušas astronomiskas palīgkonstrukcijas, tāpat kā Stounhendža. Lai pierādītu, vai arī lai noraidītu šo hipotēzi, ir nepieciešams izdarīt precīzus mērījumus, kas līdz šim nav veikti. Rudolfs Ekharts no savas puses piedāvā Ēriha fon Dēnikena hipotēzi, kuru šveicietis iztirzā grāmatā "Ceļojums uz Kiribati." Teorija ir šāda: iesvārstīti akmeņi elektronu apmaiņas ceļā varētu savstarpēji sazināties, apmainīties ar informāciju. Ekharts uzskata, ka šis izskaidrojums piemērojams arī akmens veidojumiem Menorkas salā. Viņš izsaka domu, ka taulas varētu būt bijušas antenas, ar kuru palīdzību priesteri sazinājās ar dieviem - astronautiem. Pagaidam neko tuvāk par šo teoriju nezinām.
3. Navetas - "kuģis," ir iespaidīgas megalītiskas celtnes, kuras augšpusē ir sašaurinātas un atgādina ar ķīli uz augšu apgāztu kuģi. Pazīstamākā naveta - Naveta d`es Tudons atrodas netālu no ceļa, kas no Maonas ved uz Menorkas slepeno metropoli Sjudadelu. Šaura un zema eja ved celtnes iekšienē izveidotajā pakavveida kamerā, kuras griesti ir veidoti no milzīgām akmens plāksnēm. Navetu pārsedzošajos akmeņos ir precīzi izurbti caurumi.
Arheologi ir pārliecināti, ka navetas bija kapenes: "Varētu nešaubīties, ka tās ir sepulkrālas (apbedījumu) celtnes, kaut arī par to netieši liecina tikai daži atradumi." Tas neskan pārāk pārliecinoši. Rūdolfs Ekharts jautā: "Vai apgāzta kuģa forma ir tikai sagadīšanās vai arī bronzas laikmeta cilšu vadoņi vēlējās arī pēc nāves atdusēties "augšpusē noslēgtos" kuģos, iespējams, tādos, ar kādiem brauca debesu un jūras dievi?"
4. Menorkas līdzenumos paceļas izcirsti, bet neapstrādāti menhīri.
5. Mākslīgi izveidotu alu tīkls caurauž Menorku. Ir daudz pazemes telpu, kas atgādina bunkurus.
Atradumi.
Sjudadeles muzejā glabājas kronētas hārpijas attēls.
Arheoloģiskajos izrakumos atrasti galvaskausi, kuros izurbti apaļi caurumi 3-5 mm diametrā. Nepārprotami saskatāmās kaulu reģenerācijas pēdas atveres malās liecina, ka pacienti pārcietuši medicīniskos nolūkos veiktās galvaskausa trepanācijas.
Saites.
Megalīti.
