Molotovs, Vjačeslavs (1890.-1986.g.)
Krieviski - Вячеслав Миха́йлович Молотов, īstā vārdā - Skrjabins (Скря́бин).
Komunistiskās partijas birokrāts, PSRS ārlietu ministrs 1939.-1949.gados.
Ar Vācijas ārlietu ministru noslēdza ta saukto Molotova-Ribentropa paktu.
Dzīvesgājums.
Ārlietu komisāra amatā. Jau 1937.gadā Staļins bija nomainījis žīdu tautības vēstnieku Berlīnē pret krievu. Nu bija pienākusi arī ārlietu komisāra žīda M.Ļitvinova kārta – 1939.gada 3.maijā viņu nomainīja pret krievu V.Molotovu, jo Hitleru nevarēja lieki kaitināt.
Molotova vizīte Berlīnē 1940.gada 12.–13.novembrī. Šis nozīmīgais notikums nav izpelnījies tādu atpazīstamību kā Molotova-Ribentropa pakts, jo nebija panāktas nekādas vienošanās. Vācu puses piedāvājums bija pievienoties trīspusējam Vācijas - Itālijas - Japānas paktam un veikt pasaules pārdali pēc Britu impērijas sakāves. Autors norāda, ka pārrunu gaitā PSRS puse izvirzīja vāciešiem nepieņemamus nosacījumus ar mērķi novest sarunas strupceļā.
Tādas sākotnējās prasības kā vācu garantiju atcelšana Rumānijai vāciešiem bija nepieņemamas, jo tas nozīmētu reālu risku zaudēt vienīgo pieejamo naftas piegādes avotu - Ploesti naftas atradnes. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka Maskava nebija gatava tirgum. Jau pēc Molotova vizītes beigām 25.novembrī Molotovs nodeva Vācijas sūtnim Šulenburgam atbildi ar PSRS nosacījumiem, ar kādiem tā bija gatava pievienoties trīspusējam paktam, un tā ietvēra sekojošo - vācu spēku izvešana no Somijas un tās nodošana PSRS interešu sfērā (tas nozīmēja Somijas okupāciju); savstarpējas palīdzības pakta noslēgšana starp PSRS un Bulgāriju, kā arī padomju jūras kara bāzes ierīkošana Bosfora un Dardanellu rajonā; PSRS interešu sfēru atzīšana virzienā uz Persijas jūras līci; Japānas atteikšanās no ogļu un naftas ieguves koncesijām Sahalīnā ar atbilstošu kompensāciju no PSRS puses.
Šī dokumenta saturs tika atklāts jau 1948.gadā pēc III Reiha ārlietu ministrijas arhīva nonākšanas sabiedroto rokās ASV Valsts departamenta izdevumā „Nazi-Soviet Relations.” Kaut arī padomijā tas tika nodēvēts par „pretpadomju viltojumu”, tomēr Jeļcina valdīšanas laikā Maskavā „atradās” šī dokumenta kopija ar Molotova pašrocīgi izdarītu atzīmi - „nodots Šulenburga k-gam personīgi 1940.gada 25.novembrī.”
1941.gada 13.aprīlī Maskavā tika parakstīts "Pakts par neitralitāti" starp Japānu un PSRS. Tas tika noslēgts uz 5 gadiem ar iespēju pagarināt vēl uz tādu pat laiku. No krievpadomju puses dokumentu parakstīja ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs, bet no japāņu puses - Ārlietu ministrijas vadītājs Sukē Macuoka un Japānas sūtnis PSRS Josicugu Tatekava.
1945.gada 5.aprīlī V.Molotovs izsauca japāņu sūtni PSRS - Naotakē Sato un paziņoja tam par neitralitates pakta saraušanu. Molotovs japānim paskaidroja, ka tie palīdzējuši Vācijai karā pret PSRS un karo arī pret PSRS sabiedrotajiem - ASV un Lielbritāniju. Tādēļ PSRS nākusi pie secinājuma, ka pakts zaudējis aktualitāti.
Molotovs un Latvija. Tūlīt pēc padomju armijas ienākšanas Latvijā V.Molotovs uz Rīgu nosūtīja Tautas komisāru padomes vicepriekšsēdētāju A.Višinski. Viņa uzdevums bija no aizkulisēm vadīt Latvijas sovjetizāciju un vienlaikus nomierināt K.Ulmani. Visai šai akcijai vajadzēja atstāt iespaidu, ka tā atbilst latviešu tautas brīvai gribai. Jaunā A.Kirhenšteina (liberāls profesors) marionešu valdība tika apstiprināta 20.jūnijā. Kaut arī tas notika prezidenta vārdā, jaunos ministrus izraudzījās Višinskis un lika tos Ulmanim apstiprināt. Kad Ulmanis vēlējās kaut ko mainīt ministru sarakstā, tad Višinskis teica, ka saraksts jau ir Maskavā apstiprināts un vairs nav maināms.
Tehnika. Ielikta bilde 13.09.2022. Atrodas 2.lpp. 3 vietā.
Saites.
PSRS (1924.-1991.g.).
