Megasfēns (IV gs.)
Biogrāfija. Bija grieķu vēstnesis Indijā un viesojās Maurju impērijas ķēniņa Čandragupta Maurja galmā.
Darbi.
„Indijas vēsture.” Lai gan darbs nav saglabājies līdz mūsdienām, tie bija pirmie rakstu avoti pēc kuriem Rietumi uzzināja par Indiju.
„Par Nebukadnēcaru.”
Megasfēna darba fragments Abidēna atstāstā.
Abidens, savā asīriešu vēsturē, saglabājis sekojošu fragmentu no Megasfēna: Nebukadnēcars, kļuvis stiprāks par Hēraklu, iebruka Lībijā un Ibērijā un, uzlicis tiem nodokļus (daņ), iekaroja arī jūras piekrasti. Bez tam, stāsta haldieši kad Nebukadnēcars atgriezies savā pilī, tajā iemājojusi kāda dievība, un viņš saucis: „O, babilonieši, es, nebukadnēcars, paredzu drīzumā šausmīgas nelaimes atnākšanu; ne mans priekštecis Bels, nedz arī viņa laulene Beltisa nespēs to novērst. Ieradīsies persiešu mūlis un uzvilks jums verdzības sakas. Cēlies viņš būs no Mīdijas, nabadzīgākās no Asīrijas provincēm. Ak, ja pirms tam, kā sabrukt pār maniem padotajiem, noslīktu viņš jūras viļņos, un pat atmiņas par viņu tiktu dzēstas uz visiem laikiem; vai ja viņš tiktu iemests tuksnesī, kur nav ne pilsētu, ne cilvēku, un būtu dzīvojis kā izdzītais starp akmeņiem un alām, kur dzīvo tikai mežonīgie zvēri un putni! Mani gan gaida labāks liktenis – es neredzēšu, kā izplānos un veiks viņš savus noziegumus.”
Un, tā pateicis, ķēniņš izlaida garu; viņa mantinieks bija viņa dēls Evilmaluruks [Abel-Marduks], kuru nogalināja tā rodičs Neriglisārs [Nergalšarusurs]. Pēdējā mantinieks bija tā dēls Labassoarasks [Labaši-Marduks], kurš tāpat gāja bojā no sazvērnieku rokas. Tie izvēlēja par ķēniņu Nabonīdu, vienkāršas izcelsmes cilvēku; tā valdīšanas laikā Kīrs sagrāba Babilonu, bet apžēloja ķēniņu un dāvāja tam provinci Karmānijā.
Bet par Nebukadnēcara Bābeles nostiprināšanu viņš raksta tā. Runā, ka iesākumā bijis tikai ūdens, saukts par jūru; Bels iekārtojis pasauli un apjozis Bābeli ar sienu, bet laika gaitā šī siena sabruka. Taču Nebukadnēcars atjaunoja to, un siena ar vara vārtiem stāvēja līdz maķedoniešu iekarotāju laikiem. Un pēc tam viņš raksta: Nebukadnēcars, kļuvis par ķēniņu, uzbūvēja trijkāršu gredzenu ap Bābeli piecpadsmit dienās; un viņš pagrieza Armakalas upi, Eifratas pieteku, un Akrakanu; bet Siparas pilsētas tuvumā viņš iekārtoja ūdenskrātuvi, kuras perimetrs līdzinājās četrdesmit parasangiem (?), bet dziļums – divdesmit elkoņiem. Un bija tur vārti, kurus atverot, varēja apūdeņot līdzenumus, un sauca tos par Ehetognomonu. Viņš tāpat uzcēla dambjus, kas aizsargāja no Eritrejas jūras viļņu ielaušanās, un uzcēla Teredonas pilsētu arābu sirotāju ceļā; un izdaiļoja savu pili ar kokiem, nosaucot tos par gaisa dārziem.
Eisēbijs, Cēzarejas. „Hronogrāfija”, 49.
Saites.
Sengrieķu zinātnieki.
