Maita Kapaks (~1290.-1320.g.)
Kečvu valodā - Mayta Qhapaq Inka. Iesaukts par Melanholiķi.
Inku impērijas 4.inka.
Radnieciba. Tēvs - Lokva Jupanks, iepriekšējais Inka.
Dēls - Maita.
/Brooklyn_Museum_-_Mayta_Capac_Fourth_Inca_1_of_14_Portraits_of_Inca_Kings_-_overall.jpg "Maita Kapaka portrets. Bruklinas muzejs")
Dzīvesgājums. Apmeklēja Saules salu Titikakas ezerā, pielūdza dievus un uzcēla tur templi.
Arekipas dibināšana. Maijta Kapaks, atgriezdamies no Kuskas, pēc tam, kad bija pakļāvis Mokegvas rajonā dzīvojošās čumbivilkas un parinakočas ciltis, sasniedza Čiles upes ieleju un izvēlējās to par atpūtas vietu. Viņa karagaitās pārgurušos karavīrus apbūra līdzenums, ko apspīdēja liegi saules stari un no 3 pusēm ieskāva varenie un sniegotie Misti, Čačani un Pičupiču vulkāni. Karavīri izlūdzās atļauju apstāties un apmesties šai vietā. Nostāsts vēsta, ka inka, ievērojot tradīciju, esot vērsies pie vietējiem iedzīvotājiem ar jautājumu, vai viņa karavīri šeit drīkstot uzcelt apmetni, dzīvot un strādāt kopā ar šejieniešiem. Saņēmis piekrišanu Maijta Kapaks saviem karotājiem atbildējis: "Jā, palieciet!" (Are kepai! - kečvu val.).
Atgrizies Kuskā, inka nosūtīja uz Arekipas ieleju vēl 3000 ģimeņu, kuras tur uzcēla daudzas apmetnes, to skaitā Kaimu, Paukarpatu un Tiabaiju.
Inka Maita Kapaks noraidīja kā troņmantnieku savu miesīgo dēlu Maitu tikai tādēļ, ka tam bija neglīti zobi un sakodiens - kā zaķim.
Saites.
Inku ķēniņi (?-1533.g.).
