Modernā māksla
Imants Lancmanis par moderno mākslu:
"Pati māksla gājusi lēzenu ceļu proj/am no klasiskās izcilības. Jau impresionisti saprata, ka tiražēt Leonardo da Vinči stila gleznas nav jēgas, un atrada savu izcilību. Māksla pievērsās abstrakcijai un vēl ilgu laiku bija izcila. Bet soli pa solim kritēriji izzuda. Tika sasniegta robeža, kad ģenialitāte vairs nebija vajadzīga. Mūsdien;as ir grūti atšķirt talantu no atdarinātāja. Nevarīgums kļuvis par stilu. Māksla kļūst bezatbildīga. Ir neticami daudz diletantu, kuri bezkaunīgi izmanto mākslas tirgus un kritikas iegriezto spararatu. Tiek uztaisīts pilnīgs mēsls, bet tas tiek pārgudri apstāstīts un apaudzēts ar konceptiem.
Nabaga publika ir iebiedēta un nezina, vai ir jāapplaudē vai ir jāsvilpj. Tāpēc visi applaudē, lai neizskatītos pēc muļķiem, kas dižos konceptus nav sapratuši. Visvairāk apbrīnoju kritiķus, kuri spēj ignorēt acīmredzamo tukšumu.
Man prieks, ka Latvijā modernā māksla tiek taisīta labā līmenī, salīdzinot ar pārējo Eiropu. Tas, ko redzu Parīzē, ir tukšuma un bezkaunības triumfs.
Traģiski, ka daudzās mākslas akadēmijās vairs nopietni nemāca zīmēšanu un glezniecību. Jaunā mākslinieku paaudze būs analfabēti, kuru acs, roka un doma ir tizlas un neprasmīgas. Piemēram, Viļņas Mākslas akadēmijā iecelts jauns tēlniecības nodaļas vadītājs, kurš veidošanu atmetis kā nevajadzīgu pagātnes palieku. Tēlnieki vairs neprot veidot! Domāju, pēdējais profesionālais mākslas bastions, kurš kritīs, būs Pēterburgas akadēmija."
/"Ir," 29.07.-04.08.2021., "Augstākā providence," 26.lpp./
