Miklošs Horte
1920.gada 1.martā Satversmes sapulce par Ungārijas karalistes pavaldoni ievēl Miklošu Horti. Pavaldoņa titula likumīgās pilnvaras bija visumā identiskas karaliskās dzimtas privilēģijām, bet viņam nebija tiesību ieviest jaunus muižniecības titulus un īstenot karaļa apustuliskās aizbildniecības tiesības pār Romas katoļu baznīcu.
1920.gadā Ungārija bija spiesta parakstīt Trianonas miera līgumu, kura nežēlīgos noteikumus Rotčailds apraksta.
„Labējo radikāļu” neapšaubāms līderis bija Ģula Gombošs, kuru pavaldonis Horti iecēla premjerministra amatā 1932.gada 1.oktobrī. Ģula Gombošs pārstāvēja nacionāli noskaņotās, ar muižniecību nesaistītās ungāru sabiedrības aktīvāko daļu. Tās politiskie mērķi bija revizionisms, antikapitālisms un sociālais radikālisms, kas apvienojās ar provācisku noskaņojumu. Taču Gomboša iesāktā muižniecībai nepatīkamā politika nebija pieņemama Horti un tā rezultātā 30. gados Ungārijā sākās politisko spēku polarizācija. Vienā pusē nostājās nacionāli „revolucionārie” labējie, otrā „vecās skolas” topošā elites koalīcija. Tomēr cīņu aprāva Gomboša nāve 1936.gada 6.oktobrī.
Pēc Gomboša Horti amatā nomainīja septiņus premjerus, taču viņam neizdevās atrast tādu, kas pilnībā spētu nokāpt no Gomboša iemītās taciņas. Ungārija turpināja tuvoties Vācijai gan politiski, gan ekonomiski.
Saites.
Ungārija.
