Memoriāls, biedrība (1989.-2021.g.)
Sabiedriska organizācija Krievijā, kas nodarbojas ar staļinisko represiju upuru piemiņu.
Vēsture. Šo organizāciju 1989.gadā izveidoja krievu-padomju cilvēktiesību aizstāvji, starp kuriem bija arī Andrejs Saharovs, lai atklātu patiesību par PSRS drošības struktūru veiktajām represijām pret padomju impērijas iedzīvotājiem.
Sākotnēji tās pētījumi bija koncentrēti uz laikiem, kad pie varas bija Staļins, taču vēlāk "Memoriāls" sāka pievērt uzmanību arī disidentu vajāšanām Ņ.Hruščova un L.Brežņeva valdīšanu laikos.
Pēc PSRS sabrukšanas 1991.gadā "Memoriāls" turpināja darbību, publiskojot informāciju arī par jaunās Krievijas varasiestāžu un drošības dienestu nelikumībām. Īpaši aktuāli tas kļuva krievu-čečenu karu laikos.
Beidzamajos gados organizācija regulāri atklājusi ziņas par politieslodzītajiem, kuri atradās Krievijas cietumos - juristu Magņitski, A.Navaļnija atbalstītājiem, jehoviešiem un pat radikālajiem islāma sludinātājiem.
2012.gadā Krievijā pieņēma likumu par tā dēvētajiem "ārvalstu aģentiem," kas Kremlim ļāva it kā likumīgi vērsties pret iekšējo opozīciju valstī un pilsonisko sabiedrību vispār. Arī "Memoriāla" struktūrām tika piedēvēta šī likuma pārkāpšana - 2014.gadā par "ārvalstu aģentu" tika pasludināts Cilvēktiesību centrs, bet 2016.gadā - "Starptautiskais Memoriāls."
Domājams, vēršanās pret "Memoriālu" notiek pēc personīga Putina rīkojuma. Tas arī nav nekāds brīnums, jo pēdējā desmitgadē krievu vara aktīvi cildina padomju pagātni, cenšoties noklusēt notikušos noziegumus. Arī augstākajos vara ešelonos nonākuši čekisti, masu mediji atrodas praktiski valsts kontrolē.
Atbalstu "Memoriālam" pauduši krievi inteliģences pārstāvji, zinātnieki, Nobeļa prēmiju laureāti, pēdējais un vienīgais PSRS prezidents M.Gorbačovs, avīzes "Novaja Gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs, protams, arī ārvalstu pārstāvji. Tomēr visdrīzāk "Memoriāls" tiks aizliegts.
Maskavas tiesa 2021.gada 29.decembrī nosprieda, ka "Memoriāls" ir slēdzams.
Memoriāla dibinātāji. Andrejs Saharovs, vēsturniece Irina Ščerbakova.
Saites.
Cilvēktiesības.
Krievija.
