Mohačas kauja (1526.g.)
Kauja pie Mohačas pilsētas, kurā 1526.gada 29.augustā turku karaspēks sakāva ungāru karaļa Laijoša II vadīto armiju.
Politiskā situācija pirms kaujas. No kaujas iznākuma bija atkarīgs Ungārijas karalistes liktenis, un arī, kā izrādījās, visas Centeāleiropas liktenis. Pirms šī notikuma Ungārijas karaļi vairāk kā 100 gadu garumā ar mainīgām sekmēm spēja noturēties pretim osmaņu turku spiedienam. Tomēr iekšējās ķildas, karaļu cīņas ar magnātiem un zemnieku sacelšanās novājināja Ungārijas valsti.
Pirms kaujas. Ungāru karaspēku vadīja karalis Laijošs II. Ungāru armija neatradās izdevīgā stāvoklī, jo daļa ungāru vienību nepaspēja ierasties kaujaslaukā, kamdēļ turku pusē bija skaitliskais pārsvars. Laijoša II karaspēkā bija ne tikai ungāri, bet arī čehi, austrieši, vācieši, poļi un horvāti - tomēr kaujā tie devās ne brīvprātīgi, bet kā algotņi.
Turku karaspēku vadīja sultāns Suleimans I Lieliskais.
Kaujas gaita. Ungāru armija tika pilnīgi sakauta pusotras stundas laikā. Pats Laijošs II gāja bojā atkāpjoties.
Kaujas rezultāti. Pēc kaujas turki nogalināja visus karagūstekņus.
Kaujas sekas. Pēc divām nedēļām Suleimana I vadītā turku armija iesoļoja Budā, un tā uz150 gadiem lielākā ungāru apdzīvoto zemju daļa nonāca turku valdīšanā.
Centrālajai Eiropai ungāru sakāve pie Mohačas draudēja ar katastrofu. Tobrīd vienīgais spēks, kas spētu apturēt turpmāko osmaņu uzmākšanos, bija austriešu Hābsburgi. Tā arī notika - 1529.gadā turli neveksmīgi aplenca Vīni, bet pēc tam Hābsburgi pārgāja pretuzbrukumā. Kauja pie Mohačas parādīja, ka Eiropas valstīm cīņā pret turkiem jāapvienojas, citādi eiropieši tiks sakautipa vienam atsevisķi. Tomēr cīņa ar turkiem bija gara un asiņaina vairāk kā 200 gadu garumā, līdz eiropiešipiespieda turkus pāriet aizsardzības pozīcijās.
Saites.
Laijošs II.
Kauju saraksts.
