Mājādēva
Budas māte.
Radniecība. Vīrs - Šudhodans, Šukju valstiņas ķēniņš.
Budistu mīts stāsta, ka valdnieka Šudhodana sievai Mājādevai, tuvojoties dzemdībām, nojautusi, ka tai piedzims ļoti īpašs bērns. Viņa nolēmusi, ka grib dzemdēt vecāku mājās un devusies ceļā. Ceļa vidū, atpūšoties Lumbīnas birzē, Mājādevai pēkšņi nogājuši ūdeņi un viņa ar labo roku pieturējusies pie šāla koka (Shorea robusta) zara. Tad, brīnumainā kārtā bez kādām sāpēm viņa no sava labā sāna dzemdējusi topošo Budu, princi Sidhārtu. Jaundzimušo ieradušās sveikt dažādas debesu būtnes un dievi. Brāma priecājies, Indra paņēmis bērnu un liegi nolicis to uz zemes, bet Nanda un Upananda, nāgu ķēniņi, nomazgājuši jaundzimušo līdzās plūstošā siltā un aukstā ūdenī. Pēc tam Sidhārta spēris pirmos septiņus soļus, paskatījies uz visām četrām debess pusēm un paziņojis, ka viņš ir visu cilvēcisko un debesu būtņu Kungs, kā arī, ka viņš nācis lai iznīcinātu dzimšanu, novecošanu, slimības un nāvi.
Aplūkojamie objekti.
Mājādēvas svētnīca Lumbīnā. Blakus templim atrodas svētais ezers Puskarīns un svētais dārzs. 2013.gadā, UNESCO projekta ietvaros, ar Japānas un Nepālas varas iestāžu finansiālo atbalstu Mājādevas svētnīcā notika arheoloģiskie izrakumi. Pētījumu mērķis bija izpētīt un dokumentēt kultūrslāni, kas atrodas zem Ašokas perioda konstrukcijām. Zem Mājādevas tempļa uzietā baļķu būve bijusi bodigara (bodhigara), kā Indijā tiek dēvētas pie īpašiem kokiem ierīkotas budistu svētnīcas. Jaunākie ķieģeļu tempļi, kas uzcelti virs senās bodigaras, saglabāja ap centru orientēto sākotnējo iekārtojumu - ļoti iespējams, ka koks vēl ilgi audzis svētnīcas centrā. Iespējams - atrasta senākā budistu svētnīca pasaulē.
