Aliens

Lepēža muzejs

Beļģu mācītāja Gustava de Lepēža (R.P.Gustavo le Paige) sarūpēts muzejs Čīlē.

Atrašanās vieta. Čīle, Antofagastas province, 318 km uz ziemeļiem no Antofagastas, Sanpedro de Atakamas pilsētiņā.

Padre Gustavs de Lepēžs. Beļģu mācītājs un jezuīts, kurš bija misionārs Čīlē. Atbrauca uz valsti 1953.gadā. Divu gadu laikā nomainīja vairākas dzīvesvietas līdz apmetās Sanpedro de Atakamā (San Pedro de Atacama).
Līdzās misijas darbam, viņš vaļasbrīžos nodarbojās ar arheoloģiju. 20 gadus viņš tur vadīja arheoloģiskos izrakumus. 72-gadīgais misionārs atracis 5424 apbedījumus. Pēc viņa datiem dažu vecums ir vairāk par 100 tūkstošiem gadu. Viņš: „Es uzskatu, ka kapos dus citplanētu radījumi. Dažām no mūmijām, kuras esmu atradis, ir tādas formas seja, līdz pat šim brīdim kādas nav atrastas uz Zemes.” Paziņojums par to bija publicēts 1975.gada 29.aprīļa Bild avīzes numurā.
1963.gadā tika dibināts muzejs un celts pirmais tā paviljons. Viņš bija Čīles Ziemeļu un Katoļu universitātes goda doktors. Goda nosaukumus viņam piešķīra gan beļģu karalis Bolduens, gan spāņu karalis Huans Kārlis I. 1971.gadā kļuva par Čīles goda pilsoni. 
1975.gadā 29.aprīlī vācu dienas laikraksts Bild publicēja rakstu ar nosaukumu „Senlaiku kapos: mirušie no citām zvaigznēm,” kur bija pastāstīts par padres Lepāža arheoloģisko pētījumu rezultātiem.
Par beļģu garīdznieka Gustavo Lepāža arheoloģiskajām gaitām grāmatā „Ceļojums uz Kiribati” rakstīja slavenais šveiciešu rakstnieks Ērihs fon Dēnikens. Vēl Ērihs fon Dēnikens šajā grāmatā pastāstīja par saviem pirmajiem pētījumiem, kurus bija ierosinājis minētais vācu laikraksta Bild raksts. Viņš izteica nožēlu, ka ir nokavējis iespēju uzzināt par šiem apbedījumiem, kaut ko vairāk no paša beļģu garīdznieka Gustava Lepāža. Jo, tad, kad Dēnikens bija beidzot izlēmis sākt pats savus pētījumus, padre Lepāžs gulēja uz nāves gultas.
1975.gadā padre esot teicis: „Man nenoticēs, ja pateikšu ko vēl esmu atklājs kapenēs. Es negribu par to runāt, lai nesatrauktu pasaules sabiedrību.” 
Lepēžs mira 1980.gada jūnijā (19.maijā-?) 72 gadu vecumā.

Muzejs.
Ieejas maksa: pieaugušajiem ~1,00 Ls;
bērniem,studentiem ~0,75 Ls.
Darba laiks: pirmd.-piektd. 9:00-12:00 un 14:00-18:00
brīvdienās 10:00-12:00 un 14:00-18:00
Tālrunis - (56-55) 85 1002
Adrese: Gustavo Le Paige 380, San Pedro de Atacama, Chile.

Te glabājas ap 380 000 atsevišķu eksponātu. Dažu vecums sniedzas līdz pat 11 000 gadu vecumam. Lepēžs savas dzīves laikā savācis vairāk kā 400 pilnīgas mūmijas, 5400 galvaskausus un neskaitāmus sadzīves priekšmetus.
Pats padre uzskatīja, ka kultūra ir 75 000 gadu veca, taču speciālisti viņam nepiekrīt. Pati svarīgākā atradumu vieta bija Likankabūras vulkāns 5916 m augstumā, kurš kalpoja kā rituālais centrs un dabiskais ledusskapis, kas saglabājis cilvēku atliekas līdz pat mūsu dienām. Lepēža muzejā glabājas tikai daļa no padres atradumiem, cita daļa atrodas Antofagastas Ziemeļu universitātes muzejā.
Mūsdienās muzejs sastāv no trim celtnēm:
1) izstāžu zāles;
2) laboratorijas, pētniecības korpusa, bibliotēkas;
3) noliktavas.
Galvenais korpuss ir apaļš, muzeja priekšā atrodas liela bronzas statuja tā dibinātājam.
1991.gadā ar sponsores Minēras Eskondidas (Minera Escondida) palīdzību tika atvērta Dārgumu istaba (Tesoro), kurā izstādīti atradumi no zelta.

Eksponāti.
Deformēto galvaskausu kolekcija. Ap 5000 deformētu galvaskausu. Labākie paraugi izstādīti muzeja vitrīnā netālu no ieejas. Tos var klasificēt pēc pieciem deformāciju veidiem, taču ekspozīcijā pārstāvēts tikai viens veids divos galvaskausos. Palīgtelpās koka plauktos ir izvietoti pārējie tūkstoši galvaskausu.

Astronauta figūra. Pēc atradēja Le Pēža domām tā atrasta kādā "citplanētieša kapā." To 1992.gadā aprakstīja E.Dēnikena sekretārs šveicietis Villijs Dinnerbergers un kļūdaini uzskatīja, ka tā pagatavota no pārakmeņota koka, jo figūriņa viscaur klāta ar smilšu garozu. Vēlāk iztādījās, ka tā ir no parasta, tikai ļoti viegla koka. 11–12 cm gara, galva ietērpta ķiverē, ķermenis cilindra formā. Sastāv no divām daļām: galva ir kā tāds aizbāznis, kuru var atdalīt no cilindriskā rumpja. Ausu vietā ir iedobītes. Atrasta kādā kapenē, pēc Le Pēža domām – citplanētietis. Atrodas stikla skapī starp citām figūrām. Šis ir vienīgais tāda veida eksponāts muzejā.
Starp eksponātiem muzeja glabājas maza koka figūriņa, ko savā grāmatā pieminējis Ērihs fon Dēnikens. Figūriņas galvassega atgādina astronauta ķiveri uz cilindriskā rumpja. Gustavo Lepāžs bija pārliecināts, ka figūriņa bija ievietota kādā citplanētieša kapā. 
1992.gadā Sanpedro de Atakamā ieradās šveicietis Villijs Dinnenbergers, kas tajā laikā bija Ēriha fon Dēnikena sekretārs. Viņš apmeklēja Gustavo Lepāža arheoloģijas muzeju. Dinnenbergers visvairāk interesējās par kādu artefaktu, kuru viņš savā ziņojumā raksturojis kā pārakmeņojošos koka figūriņu. Tā bijusi kļūda, kuru dažus gadus vēlāk konstatēja vācu autors Hartvigs Hausdorfs.
Šveicietis lūdza muzeja uzraugu parādīt figūru. Viņš rūpīgi apskatīja katru eksponātu, taču figūriņu nevarēja atrast. Viņš to atrada līdzās citām mazām figūrām. Figūriņa bija slīpi novietota stikla vitrīnā. Šī iemesla dēļ figūriņa bija grūti nofotografējama. Tomēr, Dinnenbergeram izdevās nofotografēt astronauta figūru.
1996.gada 29.februāri Gustavo Lepāža arheoloģijas muzeju Sanpedro de Atakamā apmeklēja vācu autors Hartvigs Hausdorfs. Viņam izdevās no muzeja vadības saņemt atļauju atvērt vitrīnu un izpētīt uz vietas mazo astronauta figūriņu. Hartvigs Hausdorfs, izmantojot Šveices kabatas nazīti, izcēla stiklu no koka ietvara. 
Hartvigs Hausdorfs bija pirmais Paleo SETI pētnieks, kurš savās rokās turēja šo, brīnumaino artefaktu.
Figūriņa ir 10- 11 cm gara. Tā sastāv no divām daļām: galva ir tāds kā aizbāznis, kuru var atdalīt no cilindriskā rumpja. „Astronauta” figūriņa ir viscaur klāta ar smilšu garozu. Tāpēc Villijs Dinnebergers to raksturoja kā pārakmeņojušos. Taču figūriņa nav pārakmeņojusies. Tā ir no parasta, viegla koka. Šo faktu konstatēja Hartvigs Hausdorfs, vēl ar pirkstiem norīvējot dažus smilšu graudiņus. 
Ir saprotams, kāpēc Villija Dinnenbergera ziņojumā bija ieviesusies tāda kļūda. Viņš eksponātu fotografēja caur aizslēgtu vitrīnu, jo to nedrīkstēja ņemt ārā. 
Figūriņa šķiet attēlo astronautu. Ausis atgādina iedobes, kuras domātas ķiverē iemontētām austiņām. Strīdīga interpretācija. 

Līdzīga astronauta figūrai. Tā atrodas pa labi no iepriekšējās, kuras augšējā daļa, iespējams, gājusi bojā. Pa labi no Sanpedro „astronauta figūras atrodas līdzīgs artefakts, kura augšējā daļa, acīmredzot, gājusi bojā. Sanpedro de Atakamas arheoloģijas muzejā var aplūkot vēl figūru ar izteiktu staru vainagu ap galvu. Šīs figūras droši vien nākušas no citplanētiešu apbedījumiem, kurus bija atklājis un izpētījis Gustavo Lepāžs.

Figūriņa ar staru vainagu.

Mis Čīle – labi saglabājusies mūmija, kas atrodas muzeja galvenajā korpusā. Šī mūmija ievērojama ar filigrānu sejas skaistumu. Citas mūmijas atrodas muzeja noliktavā. 

Bezšuvju galvaskauss. Tādu galvaskausu noliktavā ir atradis Hartvigs Hausdorfs.
Beļģu misionāra Gustava Lepāža radītajā arheoloģijas muzeja Sanpedro de Atakamā Čīlē glabājās tūkstošiem deformētu galvaskausu. Šo galvaskausu vidū ir viens mīklains galvaskauss, kas nav deformēts, bet atšķiras no citiem ar to, ka tas ir no viena gabala!
Kā zināms cilvēka galvaskauss sastāv no vairākām atsevišķām plātnēm, kuras stingri saaug kopā tikai pēc pubertātes beigšanās. Kāpēc tā? Lūk, kāpēc! Cilvēka galvaskausam dzemdību laikā ir jābūt mīkstam, lai tas spētu iziet cauri šaurajam dzemdību kanālam. Tāpēc atsevišķiem kaulu segmentiem jāspēj bīdīties citam pār citu.
Jā apskata cilvēka galvaskausu, vai tā imitāciju, attēlu, zīmējumu, tad var redzēt, ka cauri kauliem vijās robotas meandrveida līnijas. Pateicoties šīm līnijām, ir iespējams atšķirt galvaskausa svarīgākās daļas: pieres kaulu, deniņu kaulu, pakauša un paura kaulu.
Tā visa nav minētajam galvaskausam Gustava Lepāža arheoloģijas muzejā. Šajā galvaskausā velti meklēt šis cilvēka galvaskausam raksturīgās līnijas: nav nevienas šuves, kā tas ir citos galvaskausos. Viss galvaskauss sastāv no viena vienīga gabala, izņemot, protams, kustīgo žokli. Tas fizioloģiskā ziņā ir pilnīgi neiespējami. Šā galvaskausa īpašnieks normālā gadījumā piedzimtu nedzīvs, jo šāds galvaskauss dzemdību laikā tiktu saspiest kā jēla ola. 

Saites.
Padre Gustavs de Lepēžs (1980.g.).