Lielais hadronu paātrinātājs
Angliski - Large Hadron Collider jeb LHC
Šobrīd ir vislielākās enerģijas elementārdaļiņu paātrinātājs pasaulē, kas darbojas Eiropas kodolpētījumu centra CERN ietvaros. LHC galvenā tuneļa garums vien ir 26,7 km un tas izbūvēts apmēram 100 m dziļumā Francijas un Šveices teritorijā. Lādēto daļiņu kūļu noturēšanai un korekcijai izmantoti 1624 supravadoši magnēti ar kopējo garumu virs 22 km.
Pie Francijas un Šveices robežas 175 m dziļumā klusu ciematu tuvumā izveidots 26,7 km garš gredzenveida tunelis, kurā ierīkots Lielais hadronu paātrinātājs. Ierīce izmaksājusi 4,5 miljardus Ls un būvēta vairāk nekā 10 gadus. Tunelī izvietoti gandrīz 7000 magnēti, kas kalpos par protonu kūļu „stūrmaņiem.” Tunelī tiks radīts pilnīgs vakuums un temeratūra tajā būs tika 1,9 grādi virs absolūtās nulles.
Protoni varēs lidot gandrīz ar gaismas ātrumu un tarp sadursmēm paies 25 nanosekundes. Katram protonam būs apmēram 7 teraelektrnvolti enerģijas - ar to pietitu, lai uzvārītu 2000 l ūdens. Ik sekundi tiks iegūti pusiljards megabaitu datu, ko apstrādās desmitiem tūkstošu datoru un apmēram 5000 zinātnieku.
Zinātne cer uziet jaunas elemetārdaļiņas, kas pamatos pasayules uzbūvi. Pat ja tā nenotiks, tad apstiprinājumu var iegūt kāda no esošajām teorijām. Cita starpā eksperiments varētu dot datus par visuma melno matēriju,izzināt iespēju ceļot laikā (daži pat runā par pirmo „laika mašīnu” – pie mums iekļūtu dažas elementārdaļiņas no nākotes (!)).
Eksperimenta sākums. Eksperiments sākās 2008.gada 10.septembrī 10.36 pēc Ženēvas laika. Iesākumā zinātnieki nosūtīja protonu kūli, kam bija jāveic 27 km pa tuneli cauri paātrinātājam. Ceļojums beidzās pec 55 minūtēm.
Tālā plānots protous milzu ārumā triekt vienu pret otru. Šai sadursmē pētnieki cer iegūt elementārdaļiņas, no kurām sastāv visa matērija. Līdz ar to tiktu radīti apstākļi, kādi pasaulē pastāvēja pirmās sekundes daļās pēc Visuma rašanās.
Ātrumus palielinās pamzām un oktobrī tiek plānotas pirmās protonu sadursmes.
Eksperiments apstājies aparatūras lūzuma dēļ 19.septembrī (pēc 9 darba dienām), un atjaunosies tikai 2009.gada vasarā. Nepieiešams nomainit 53 no 57 magnētiem. Elektriskas kļūmes dēļ paātrinātājā izplūda hēlja gāze.
2010.gada 30.martā iedarbināja LHP un veica neredzēti spēcīgas lādiņu sadursmes. Sasniegta 7 teraelektronvoltu enerģija – tas ir trijreiz vairāk nekā eksperimentos līdz šim. Šis eksperiments ir pirmais sērijā, kas turpināsies 1,5 – 2 gadus. CERN zinātnieki cer ko vairāk uzzināt par Higsa bozonu (tā saucamo „Dieva daļiņu”), kam vēl nav gūti pierādījumi.
Faktiski pasaules lielākais zinātniskais eksperiments ļauj pētīt daļiņu vissmalkākās īpašības, palīdzot labāk izprast Visumu, kurā mēs dzīvojam. Iegūto datu apjoms un to apstrādei, kā arī aprēķinu veikšanai vajadzīgā jauda ir milzīgi. Tāpēc elementārdaļiņu šķelšanas projektā piedalās zinātnieki no daudzām valstīm. Datu apstrādē tiek izmantota globālo aprēķinu infrastruktūra, kura balstās uz garantēti drošiem, augstas veiktspējas starppunktu savienojumiem starp 11 LHK primārajiem datu apstrādes centriem visā pasaulē.
Tieši Lielā hadronu kolaidera datu apstrādei radīti Grid tīkli. Un tikai vēlāk tos sāka izmantot arī citos zinātniskos pētījumos.
Saites.
Eiropas Kodolpētniecības centrs.
