Luna (1959.-1976.g.), kosmiskā programma
Krievpadomju Mēness izpētes programma, kas izpētei izmantoja automātiskās starpplanētu stacijas Luna, sasniedza lielus rezultātus, taču tika apturēta 1976.gadā.
Uz Zemes tika nogādāti Mēness grunts paraugi.
Luna-1. (Луна-1) Palaista 1959.gada janvārī. Aprēķinu kļūdas dēļ aparāts aizlidoja garām Mēnesim par 6000 km. Tādēļ šis starts netika atzīts par sekmīgu, lai gan pati tehnika strādāja labi.
Laikā starp Lunu-1 un Lunu-2 tika veikti vēl kaut kādi 3 mēģinājumi.
Luna-2. (Луна-2) Pirmais cilvēka radītais objekts, kas sasniedza Mēness virsmu pēc 6 neveiksmīgiem iepriekšējiem mēģinājumiem. Palaists 1959.gada 12.septembrī no Baikonūras kosmodroma. Par nesējraķeti kalpoja Vostok-L (Восток-Л).
Piemēnesošanās bija sparīga, jo vairāk atgādināja artilērijas šāviņa ietriekšanos. Pēc zinātnieku aplēsēm tai vajadzēja radīt 15-130 m krāteri.
Uz Mēness virsmas aparāts nogādāja divus metāliskus sfēras formas vimpeļus. Viens ar ģērboni un uzrakstu "СССР", bet otrs ar uzrakstu "СССР сентябрь 1959". Vimpeļa datumu gan vajadzēja mainīt 5 reizes neveiksmīgo startu dēļ. Šī vimpeļa kopiju N.Hruščovs uzdāvināja ASV prezidentam Dvaitam Eizenhaueram, tagad tas tiek uzglabāts 34.ASV prezidenta muzejā Abilīnā.
Zonde ietriecās Mēness virsmā uz austreņiem no Skaidrības jūras starp Aristīda, Arhimēda un Autolika (Autolycus) krāteriem un atstāja tur piecstūrainu vimpeli ar PSRS ģērboni.
Luna-3. Pirmā nofotografēja Mēness neredzamo pusi.
Luna-16. Uz Zemi nogādāja Mēness grunts paraugus.
Luna-20. Uz Zemi nogādāja Mēness grunts paraugus.
Luna-24. Ar šo misiju 1976.gadā noslēdzās krievu programma "Luna," tā paņēma un nogādāja uz Zemi Mēness grunts paraugus.
Luna misijas atsākšana. 2014.gada janvārī krievi paziņoja, ka grasās atsākt programmu, kas bijusi apturēta gandrīz pirms 40 gadiem. Putina Krievija vēlējās parādīt, ka ir spējīga uz lieliem kosmiskiem projektiem, kā jau viena no pasaules lielvarām. Tomēr tehnoloģiski, intelektuāli un praktiski krievu zinātne un tehniskā varēšana bija degradējusi no PSRS laika varēšanas tiktāl, ka projekts izgāzās - par to liecināja ilgstošā aparātu starta atlikšana, gan arī Luna-25 avārija uz Mēness virsmas.
Esot piešķirts finansējums trim Mēness aparātiem - Luna-25, Luna-26 un Luna-27. Luna-25 paredzēts palaist 2016.gadā, bet abus pārējos, attiecīgi,- 2018. un 2019.gados.
Luna-25. (Луна-25) Šī automātiskā starpplanētu stacija 2023.gada 11.augustā startēja no Vostočnija kosmodroma (Amūras apg.). 20.augustā tā ietriecās Mēness virsmā un gāja bojā. Krievi paziņoja, ka avārijas iemesls bija dzinēju neizslēgšanās paredzētājā brīdī. Tās izstrādē bija patērējuši 12,6 miljardus rubļu un ļoti cerēja apsteigt indiešus, kas savu zondi uz Mēnesi palaida nedēļu vēlāk.
Saites.
Krievu kosmiskās misijas.
Mēness.
