Līklapu novellija
Nowellia curvifolia.
Neliela aknu sūna, gada sūna 2021.
1870.gadā šo sūnu nosauca par godu sūnveidīgo augu pētniekam - XIX gs. angļu briologam Džonam Novelam.
Visbiežāk to var atrast uz trupošām egļu vai priežu kritalām, it sevišķi to pēdējās sadalīšanās stadijās, jau pēc mizas nokrišanas. Sūna sastopama saimnieciski neskartajos mežos, jo sevišķi sugām bag'tos egļu mežos. Šai sūnu sugai, līdzīgi citām, ir liela nozīme meža ekosistēmu funkcionēšanā, nodrošinot noteiktu mitruma režīmu un mājvietu maziem bezmugurkaulniekiem; arī organisko vielu apritē.
Sunas krāsa mainās atkarībā no apgaismojuma. Noēnotās vietās tā ir zaļgana, turpretī atklātās svārstīsies no sarkanīgas līdz brūnganai. Lūkojoties no attāluma, šīs sūna izskatīsies kā mazi zaļgani vai brūngani pavedieni.
Sūnas stumbrs atgādina vienu līdz divis centimetrus garu pavedienu, kas raksturojams kā gulošs, maz zarots. Savukārt pusmilimetru lidz vienu milimetru garo, kupolveidīgi ieliekto lapu novietojums ir blīvs, jumstiņveidīgs. Lapu gals līdz pusei ir divdaivains, bet daivas ir šauras, smailas, lokveidīgi dziļi ieliektas un saplūst kopā līdzīgi pincetes galiņiem.
Līklapu novellija veģetatīvi vairojas ar dzeltenzaļiem, lodveida vienšūnas vairķermeņiem, kas veidojas lapu malās stumbra galā. Tai raksturīga dzimumvairošanās ar sporām. Sporas veidojas olveidīgā, melnā sporu vācelītē, kura izaug uz caurspīdīgi baltas setas jeb kātiņa, tāpēc mazliet var atgādināt sīku cepurīšu sēnīti. sporas nogatavojas pavasarī un vasarā.
