Aliens

Libērija

Valsts Rietumāfrikā, Gvinejas līča krastā.

Vēsture. Libērijas teritoriju dažādos vēstures posmos ieņēmuši briti, franči, portugāļi, arābi un būri.
1847.gadā valsti nodibināja atbrīvotie Amerikas vergi, kas nolēma repatriēties uz Āfriku. Īstenībā gan XIX gs. sākumā ASV tika izveidota īpaša sabiedriskā organizācija, kas vāca naudu atbrīvoto vergu „brīvprātīgai repatriācijai.”
Rietumkrastā tika atrasta teritorija, uz kuru oficiāli nepretendēja neviena Eiropas valsts un 1947.gada 26.jūlijā tika pasludināta neatkarība. Tur sāka pienākt kuģi ar Amerikas nēģeriem. Libērijas valsts tika nodibināta gandrīz kā ASV kopija – arī Libērijā ir spēcīgs prezidents, kas vada valdību. Premjera amats neeksistē. Parlaments sadalīts Senātā un Pārstāvju palātā.
Valsts sanāca dīvaina. Bijušie amerikāņi (ne vairāk par 5 %) kļuva par valdošo šķiru, bet vietējie tika atstumti. Elitei piederošie iedibināja tradīciju doties uz Ameriku studēt un tādējādi pēc tam ieņēma Libērijā augstus amatus. Vietējie bija tikai darbaspēks, bieži tiem tika laupītas vēlēšanu tiesības.
Galvaspilsētu Monroviju nosauca par godu ASV prezidenta Džeimsam Monro.
20.gs. 90.gados valsti postīja gandrīz nepārtraukti pilsoņu kari. Tie izdzēsa ap 200 000 dzīvību.

Apvērsums. 1980.gadā tika uzrīkots militārs apvērsums un nocirsta galva iepriekšējam prezidentam. Tā tika izbeigta vergu pēcteču valdīšana. ASV apmācīts jūras kājinieks Semjuels Do no krahnu cilts. Kopā ar biedriem viņš ielauzās toreizējā prezidenta Viljama Tolberta mājā un nocirta tam galvu.
Sākumā tauta apsveica uzurpatoru. Viņš cirta galvas ministriem par kukuļņemšanu. Diemžēl visai drīz viņš kļuva par vēl lielāku despotu: slēdza presi, izdzenāja NO, iecēla par tuvākajiem tikai krahnu cilts pārstāvjus.
Daudz devās bēgļu gaitās.
Šai varai pieslējās arī jaunais Teilors. Par to Do iecēla Teiloru amatā, kurā buija jāpārrauga valsts iepirkumi. Taču drīz pret viņu tika sākta izmeklēšana par miljona dolāru piesavināšanos. Teilors aizbēga uz ASV pie savas pirmās sievas, kuru bija apprecējis studiju laikā.
Amerikāņi Teiloru notvēra un izdeva Libērijai tiesāšanai. Taču pusotru gadu ilgo tiesāšanu viņš izbeidza, kopā ar biedriem novijot palagu striķi un aizbēgot pa cietuma veļas mazgātavas logu.
Kādu laiku pavadīja diversantu bāzēs Lībijā.

Čārlza Teilora valdīšana.
Pilsoņu karš ( 1989.- 1996.g. ). 1989.gada Ziemassvētkos no dumpinieku bāzes pierobežā iebruka Libērijā ar 100 vīriem. Apspiestās grupas brīvprātīgi pievienojās Teilora izveidotajai Nacionāli patriotiskajai frontei, kas strauji guva uzvaras. Pusgada laikā fronte jau kontrolēja pusi valsts teritorijas un aplenca galvaspilsētu.
Teilors ar savu fronti ieņēma stratēģiski svarīgākos dimantu ieguves apgabalus Lofas rajonā. Taču īstās dimantu iegumas bija kaimiņu Sjerraleonē. Tādēļ Teilors izveidoja mākslīgu partizāņu grupējumu RUF, kas 1992.gadā iebruka Sjerraleonē – slepkavošana, izvarošana, bērnu armiju dibināšana, roku ciršana – viss kā Libērijā. Tika piekopta „izdedzinātās zemes” taktika, nodedzinātas vairāk kā 1000 skolas. Karš kaimiņvalstī ar mainīgām sekmēm ilga līdz 2002.gadam – ap 50 000 cilviliedzīvotāju tika nogalināti, simtiem tūkstošu sakropļoti.
Apmēram 500 vīri izveidoja labi apmācītu vienību INPFL, kam izdevās ielauzties Do mītnē un sagūstīt viņu. Grupu vadīja Teilora tuvākais līdzgaitnieks Prinss Jormī Džonsons. Karavīri nogrieza Do ausi, pēc tam Džonsons dārzā viņam nocirta galvu.
Do bijušie karotāji aizbēga uz Gvineju un Sjerraleoni, kur izveidoja divus karojošus grupējumus. Tikmēr pašā Libērijā par varu sāka cīnīties 7 dažādi grupējumi.
Teilors ieviesa roku ciršanas praksi iedzīvotājiem – „garas vai īsas piedurknes.” Narkotiku apdullinātā Teilora pusaudžu armija nogalināja visus pēc kārtas.
Pēdējā pilsoņu karā grib nogāzt diktatoru Čārlzu Teiloru, kas apsūdzēts arī citās valstīs par kara noziegumiem, piemēram, Sjerraleonē.
Hāgā izskata pret viņu krimināllietu.
Teilors Libērijā valdīja gandrīz 20 gadu. Viņu arestēja 2006.gadā.
Pilsoņu karš beidzās 2004.gadā.
Teiloru gāza ekonomisti no Global Witness, kas izdarīja tā, ka katram dimantam bija nepieciešams legalitātes sertifikāts ( organizācija nāca klajā ar tā saucamo Kimberlijas iniciatīvu ).. Tādējādi Teilora režīms savus „asiņainos dimantus” vairs pārdot nevarēja un nonāca naudas trūkumā, lai finansētu savus karus. Karš vispirms beidzās Sjerraleonē, bet 2003.gadā arī Libērijā.
Pēc Teilora. Notika pirmās godīgās vēlēšanas un tajās uzvarēja Hārvardas ekonomiste Elena Džonsone-Sērlīfa, kas aiz sevis atstāja bijušo pasaules labāko futbolistu Džordžu Veu.
Tikmēr pašā Libērijā Taisnības un samierināšanās komisija veic kara noziegumu izmeklēšanu.