Lisabona
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- 4449 skatījumi
Portugāles galvaspilsēta.
Atrodas Težu upes labajā krastā uz 7 pakalniem.
Vēsture. 716.gadā to ieņēma arābi.
1147.gadā pilsētu atkaroja mauriem. Sv.Jura cietoksnis kļuva par pirmo karaļu mītni.
No Lisabonas ostas kuģojumā uz Indiju devās Vasko da Gama un daudzi citi ceļotāji, tolaik Lisabona bija jūras lielvalsts galvaspilsēta.
Lisabonas ostā pēc Jaunās pasaules atklāšanas pirms ierašanās Spānijā pieturēja Kristobals Kolons 1493.gadā.
1551.gadā lidojošs NLO lidojumā apstājās un karājās virs Lisabonas.
1775.gadā bija šausmīga zemestrīce. Tā dažās minūtēs sagrāva Lisabonu, nogalināja 60 000 cilvēku. Pazemināja krasta līniju, krastmalas aizgāja par 600 pēdām zem ūdens.
1808.gadā, kad pasaules jūrās risinājās karš starp Krieviju un Angliju, Lisabonas ostā tika sagūstīta krievu eskadra, ko komandēja admirālis Dmitrijs Seņavins (Дмитрий Сенявин). 9 krievu līnijkuģi un 1 fregate iegāja Portugāles galvaspilsētas ostā remonta nolūkos, bet pēc dažām dienām tur ieradās angļu eskadra. Lieta nenogāja līdz kaujai: puses vienojās, ka krievu kuģus paņems angļi glabāšanā līdz karadarbības beigām. 1813.gadā tā arī notika - angļi atgrieza 2 līnijkuģus, lielgabalus no pārējiem un izmaksāja kompenssāciju.
Tieši Lisabonā sāka būvēt Eifeļa torni, kam bija jābūt par bāku ienākošajiem kuģiem.
Arhitektūra. Alfamas vecpilsētas māju fasādes, kas pilnīgi vai daļēji noklātas ar dažādu krāsu flīzēm – ažuležu. Šīs flīzes ar standartizmēru 14 x 14 cm sāka ražot Portugālē XVI gs. Ideja dekorēt namus no iekšas un āra ar flīzēm nāk no mauriem.
Aplūkojamie objekti.
Belaiņas tornis. Težu upes krastā, dažus km no Lisabonas centra. Bijusi gan bāka jūrasbraucējiem, gan arī cietums politiski ieslodzītajiem. Tas ir cietoksnis, kas celts manuelinu stilā – apvieno mauru un gotikas arhitektūras iezīmes. Tornis ir gandrīz vienīgais objekts, kas nesagruva 1775.gada šausmīgajā zemestrīcē.
Sv.Jura cietoksnis. Celts V gs. Pēc tam kad 1147.gadā pilsētu atkaroja mauriem, Sv.Jura cietoksnis kļuva par pirmo karaļu mītni.
Hieronima klosteris. Arī celts manuelinu vai portugāļu renesanses stilā. Bareljefi atspoguļo eiropiešu priekšstatus par Indiju, kura tad vēl nemaz nebija redzēta. Jūras nezvēri, dažāda fauna un flora.
Triumfa arka. Tā simboliski nodala pilsētu no krastmalas. Te mozaīku bruģis ar neticami smalkiem ornamentiem.
Santa Žusta lifts. Ātrākais veids kā no Lisabonas zemākās daļas nokļūst kalnainajā rietumu daļā. Unikāls industriālās ēras dzimšanas laika lifts, ko līdz 1907.gadam darbināja tvaika mašīna, pēc tam elektrība.
Rivjēra Cascais.
Atklājēju piemineklis.
Parlaments.
Eštrelas baznīca.
Eduarda VI dārzs.
Liberdade avēnija.
Muzeji.
Lisabonas Dizaina muzejs. Muzejs pārsteidz ar nelielo telpu, ekspozīcija iekārtota ļoti pārdomāti – izkārtota trijās daļās Luxuri, Pop un Cool. Hronoloģiski tas sākas ar 1937.gada Parīzes starptautisko izstādi.
Te ir slavenais sarkanais dīvāns lūpu formā. Tam par pamatu izmantota Salvadora Dalī 1926.gada sofa, kas veltīta Holivudas aktrisei Mejai Vestai.
Modernais mākslas centrs. Lielākā un vērienīgākā XX gs. portugāļu mākslas kolekcija. Centru dibinājis armēņu naftas magnāts Kaloušte Gulbenkjans, skandalozs Ermitāžas darbu uzpircējs 30.gados.
Saites.
Portugāle.
