Lapsas svētnīca
Observatorija, oficiāli atzīta par vecāko celtni Dienvidamerikā.
Atrašanās vieta. Peru, Andu kalnos, 40 km no okeāna krasta nedaudz uz ziemeļiem no Limas. Šī vieta nodēvēta par Buenavistu (Buena Vista) un ir ap 80 ha platībā.
Apraksts. Tā uzbūvēta 10 m augstas piramīdas virsotnē un bluķi salikti ļoti precīzi. Cēlāji nav zināmi, jo tas bijis 3000 gadu pirms inkiem. Arheologi strādā šeit kopš 2002.gada. C analīzes apliecina, ka cilvēki šīs celtnes izmantojuši ap 2200.g.pmē. Svētnīca būvēta no akmeņiem, apmesta ar ģipsi un nokrāsots, iespējams, baltā un sarkanā krāsā. Nodēvēts par Lapsas templi, jo uz visām durvīm iegrebts tāds attēls.
Astronomiskie parametri. Ar tās palīdzību noteica ziemas un vasaras saulgriežus. Misūri universitātes arheologs Roberts Benfers ievēroja, ka stāvot observatorijas durvīs un skatoties pa mazu, ar drānu aizklātu lodziņu aiz altāra, viņš atrodas vienā līnijā ar netālā kalnā iegrebtu cilvēka galvu. Līnija vērsta DA virzienā un 114 grādu leņķī no ziemeļiem iezīmē vietu, kur Dienvidu puslodē uzlec Saule vasaras saulgriežos – 21.decembrī. Gada garākā diena nozīmē, ka sākas augšanas laiks, jo kalnos kūst ledus un apūdeņo ielejas.
Vietā, kur vasaras Saulei bija jāiespīd saulgriežos, arheologi uzgāja milzīgu māla skulptūru ar drūma cilvēka seju divu dzīvnieku ielenkumā.
Iespējamais vecums. Ap 4200 gadiem, tādējādi vecākā zināmā Amerikā.
