Lielais zīda ceļš
Kopumā 7000 km garu tirdzniecības un karavānu maršrutu kopējs nosaukums viduslaikos, kas kopš II gs.pmē. līdz XVI gs. savienoja Ķīnu caur Vidusāziju ar Priekšāziju, plašākā nozīmē - Tālos Austrumus ar Eiropu. Nosaukumu guvis no tā, ka galvena prece, kas tika pārvietota pa šiem maršrutiem, bija Ķīnas zīds.
Atklāts II gs.pmē.
Ģeogrāfija. Lielais Zīda ceļš sākās Ķīnas centrālajos rajonos - Siaņa (ceļa sākums, mūsdienu Čendu Ķīnā, Šansī provincē), un caur Laņčžovu devās uz Duņhuaņu. Duņhuaņā ceļš sadalījās divos virzienos - ziemeļu un dienvidu. Dienvidu ceļš gāja caur Hotaņu, Jarkendu, Balhu un Mervu. Ziemeļu ceļš gāja caur Turfānu, Kašgaru (viens no galvenajiem ceļa centriem), Samarkandu, Mervu. Mevā dienvidu un ziemeļu ceļi atkal savienojās un tiecās tālāk uz rieteņiem - gāja caur Nisu, Hekatompilu, Ekbatanu, Bagdādi uz Vidusjūras austreņu krasta ostām Tīru un Antiohiju.
Siaņa (Senās Ķīnas politiskais centrs un Zīda ceļa sākums) - Lanzhou (pilsēta Ķīnā) - Mogao grotas un svētnīca (dēvētas par Zīda cela "mirdzošo pērli").
Yumenguan pāreja. Antīki vārti uz Ķīnu un sargpostenis, caur kuru veda galvenais Zīda ceļa atzars uz Ķīnu.
Vēsture. Lielā Zīda ceļa pastāvēšanas pirmajos gadsimtos notika cīņa par tirdzniecības kontroli starp Romas imperiju un Pertiešu valsti.
V-Vi gs. nozīmīga ceļa daļa atradās irāņu un sogdiešu tirgoņu rokās, bet VII gs. pēc Arābu kalifāta izveidošanās pārsvaru ceļā ieguva arābu tirgoņi.
Līdz ar kuģniecības attīstību XIV gs. Zīda ceļa nozīme mazinājās.
Lielajam Zīda ceļam bija nozīmīga loma Āzijas tautu tirdzniecības un kultūras sakaru veidošanā.
Zīda ceļa atzari. Uz viena no tādiem atradās Oša (Kirgīzija), 3000 gadu sena pilsēta.
Saites.
Senā Ķīna.
Zīds.
Ceļi.
