Lielā Zimbabve
Zimbabve - "akmens nami."
Zimbabves karalistes galvaspilsēta XIII-XV gs., kuras drupas tiek uzskatītas par varenāko vēstures pieminekli uz dienvidiem no Sahāras.
Atrašanās vieta. Zimbabve, uz ziemeļiem no Limpopo upes.
Atklāšana un izpēte. Pirmais par Lielo Zimbabvi, pārstāstot no citiem dzirdēto, savā darbā par Portugāles iekarojumiem "Décadas da Ásia" (1552.g.) bija rakstījis portugāļu vēsturnieks Žao de Baross (João de Barros). Lai gan portugāļi toreiz tā arī nenokļuva līdz Lielās Zimbabves drupām, tomēr tad tika paziņots, ka "atklāta bībeliskā Ofīras zeme."
1871.gadā vācu ģeologs Karls Mauhs (Karl Mauch) kā pirmais eiropietis ieraudzīja Lielās Zimbabves mūrus. Uz kokiem aizaugušo seno pilsētu viņu aizveda vietējās karangas cilts iedzimtais. Bez saistmateriāla sakrauto sienu augstums sasniedza 32 pēdas. Savā atskaitē viņš pasludināja šīs drupas par Sābas ķēniņienes bijušo pili.
Nākamie ceļotāji, kas XIX gs. pēc Mauha apmeklēja seno pilsētu, izvirzīja hipotēzes, ka to cēluši eiropieši un tikai 1906.gadā Deivids Rendels Makīvers pareizi norādīja, ka pilsētu uzbūvējuši paši afrikāņi. Interesanti, jo uz dienvidiem no ekvatora nebija neviena afrikāņu celta akmens celtne. Tā arī nav izskaidrots, kādēļ afrikāņi šeit neizmantoja parastos sev raksturīgos būvmateriālus (koks un māli), bet izmantoja akmeni.
1958.gadā izrakumus turpināja britu arheologs Rodžers Sammers, kas secināja, ka netālu uzietajā rūdas šahtā metālu ieguves metodika nākusi no Indijas. Vai tādēļ kompleksa celtniecība jāpieraksta izceļotājiem no Indijas, nav zināms...
Vēsture. Atbilstoši šodien zināmajam, Lielo Zimbabvi dzelzs laikmetā, no apmēram XI līdz XIV gs. (pēc citiem datiem - IX-XVIII gs.) cēluši šonu cilts senči, Zimbabves karaļvalsts iedzīvotāji.
Izrakumos noskaidrojās, ka vēlākie šoni pilsētu izmantoja kā kulta centru. Tomēr šoni neko nezina par pilsētas īstajām funkcijām.
Pilsēta savos ziedu laikos aizņēmusi līdz pat 722 ha lielu platību un tajā dzīvojuši 18 000 cilvēku.
XVI gs. Lielo Zimbabvi pirmo reizi ieraudzīja eiropieši - tie varētu būt bijuši portugāļu tirgotāji.
50 gadus pēc pirmo baumu parādīšanās pētniecībai te pievērsās portugāļu misionārs Žoa dos Baross, kas uzskatīja, ka meklē ķēniņa Zālamana zelt raktuves Ofīrā, kas minētas Bībelē. Lai gan šodien tiek uzskatīts, ka portugāļi toreiz tā arī nenokļuva līdz Lielās Zimbabves drupām, tomēr tad tika paziņots, ka "atklāta bībeliskā Ofīras zeme."
XVII gs. kompleksu centās uziet holandieši - un atkal nesekmīgi.
Tikai 1867.gadā vācu ģeologs Kārlis Mauhs pirmo reizi apmeklēja un aprakstīja Lielo Zimbabvi. Savā atskaitē viņš pasludināja šīs drupas par Sābas ķēniņienes bijušo pili.
1905.gadā angļu arheologs Deivids Rendals-Makīvers apgāza šo uzskatu un veica pirmos izrakumus šai vietā.
Alternatīvie vēsturnieki, tādi kā Ē.Dēnikens, mēģina pievilkt kompleksa saistību ar Atnācējiem no kosmosa. Izmantojot faktu, ka kompleksa ārējā siena nekādīgi nepilda aizsardzības funkciju, tie izvirzījuši hipotēzi, ka no augšas ciena un viss komplekss veido kādu hieroglifu...
Apraksts. Tās drupas izkaisītas vairāk kā 700 ha platībā.
Ēkas bija celtas no granīta bluķiem bez javas izmantošanas, veidojot līdz 9 m augstus mūrus. Senie celtnieki klints pārkari papildināja ar granīta bluķu krāvumu, radot iežogotu telpu labirintu, kas savienoti ar izlocītām pārejām. Lielās Zimbabves ēkām nav jumtu. Pilsētā arī praktiski nav taisnu līniju un stūru - sienas izliecas slaidos līkumos, un noapaļoti ir pat durvju ailes stūri.
Pilsētas vidū slejas nezināmas funkcijas 11 m augsts tornis.
Senie akmeņkaļi labi pratuši savu amatu, jo granīta akmeņi ir visai precīzi savstarpēji pielāgoti.
Aplūkojamie objekti.
Pilsētas centrālā daļa jeb Lielais pilskalns. Tās platība ir 24 ha un celta no akmens bluķiem bez javas pielietošanas. Apjozta ar elipses formas mūri ar kopgarumu 253 m, augstumu līdz 10,7 m, biezumu līdz 5 m. Tādas sienas uzbūvēšanai nepieciešams ap 1 miljonu granīta bluķēnu. Šai sienai nav aizsardzības funkcijas.
Tornis. 9 m augsts. Visinteresantākā pilsētas celtne. Atrodas pilsētas centrālajā daļā pie ārējās sienas un ir koniskas formas: apakšējās riņķa līnijas garums 17 m. Atrodas tuvu ārējai sienai. Pēc formas atgādina graudu glabātuvi, taču tam nav ne logu, ne durvju. Funkcija nezināma.
Akropole jeb Akmens cietoksnis. Apmēram 800 m no Lielā pilskalna granīta pakalna virsotnē atrodas citas kompleksa drupas, ko sauc par Akmens cietoksni vai Akropoli.
Šahtas rūdas ieguvei.
Saites.
Zimbabve.
