Langobardu ķēniņi
Alboins (~568.g.).
Dzīvesgājums. 568.gadā lielas cilšu savienības priekšgalā iebruka Bizantijai piederošajā Ziemeļitālijā.
Rotars (636.-652.g.).
Dzīvesgājums. Dzimis ap 606.gadu.
Karojis ar Bizantiju par Ravennas ekzarhāta zemēm.
641.gadā iekaroja Dženovu, Albengu, Varikotu u.c. Ligūrijas pilsētas.
Ap 641.gadu kodificēja parastās langobardu tiesības.
Liutprands (712.-744.g.).
Dzīvesgājums. Tiecās paplašināt Langobardu karalisti Itālijā - pakļāva neatkarīgās langobardu Beneventoas un Spoletas hercogistes. Veda ilgstošus karus par Ravennas eksarhātu, kas piederēja Bizantijai.
Aplencis pāvestu rezidenci - Romu.
Dezidērijs (~772.g.). Divas reizes Kārlis Lielais ar karaspēku šķērsoja Alpu kalnus un iebruka Itālijā, iekaroja tās lielāko daļu. 772.gadā viņš sakāva langobardus, kuru karalis Dezidērijs bija lauzis līgumu ar pāvestu, iebrucis Itālijā un apdraudēja Romu. Pievienojis langobardu zemes Franku valstij, Kārlis Lielais atdeva Baznīcai ne tikai tās teritorijas, kuras pāvestam bija dāvinājis viņa tēvs Pipins Īsais, bet arī jaunus apgabalus, tādejādi paplašinādams Pāvesta valsti, līdz ar to palielinot Baznīcas ietekmi.
Saites.
Langobardi.
