Lombardija
Vēsturisks novads Itālijā.
Administratīvais centrs - Breša.
Vēsture. 1152.gadā Frīdrihs I Barbarosa tika ievēlēts par Vācijas karali. Visiem spēkiem centās nostiprināties Itālijā un lika sevi kronēt Romā par ķeizaru. Kad Lombardijas pilsētas viņam pretojās un to pusē nostājās arī pāvests Aleksandrs III. Tad Frīdrihs I lika ievēlēt citu pāvestu un sarīkoja karagājienu uz Romu, ko ieņēma 1167.gadā. Taču briesmīgas sērgas dēļ bija spiests atkāpties.
Nokārtojis jukas Vācijā, 1174.gadā no jauna devās uz Itāliju, bet 1174.gadā lombardieši viņu galīgi sakāva.
1177.gadā Frīdrihs I bija spiests slēgt mieru Venēcijā ar Lombardijas pilsētām un pāvestu Aleksandru III.
Lai gan pāvests Aleksandrs III pretojās, Frīdrihs I apprecināja savu dēlu Indriķi ar Dienviditālijas un Sicīlijas mantinieci Konstanci.
Ap 1306.gadu tos Francijas karalis Fīlips IV Skaistais izdzina no Francijas par augļošanu (tāpat kā žīdus).
Aplūkojamie objekti.
Pāvijas universitāte. Dibināta 1361.gadā, Lombardijā.
Breša. Brescia. Pilsēta Lombardijā, Alpu piekājē, provinces centrs. Iedz. - 215 1000 (1976.g.). Alpīnisma un kalnu tūrisma centrs.
Romiešu svētnīcas drupas.
Romiešu teātra drupas.
Romiešu foruma drupas.
Sv.Pestītāja bazilika. VIII gs.
Vecā katedrāle. XI-XV gs., romānika.
Jaunā katedrāle. 1604.g., arhitekts Dž.B.Lantana.
Rātsnams. XII-XIII gs.
Sv.Franciska baznīca. XIII gs.
Baznīcas Santa Maria dei Miracoli fasāde. 1488.-1523.g.
Renesanses un baroka pilis.
Senās Romas un agrās kristietības muzejs.
Tošio un Martinengo gleznu galerija.
Saites.
Itālija.
