Lilita
„Nakts” vai „karojošā.” Vēl saka, ka tās vārds atvasināts no babiloņu jēdziena lilitu – nemierīga sieviešu dzimtes gara vai dēmona nozīmes, kārdinātāju no citām pasaulēm, lamiju vai sukubu.
Raksturojums. Gaismas un tumsas dieve. Bijusi izskatā pēc putna. Saskaņā ar seniem ticējumiem, kurus gan arī uzskata par māņiem, viņa iemānīja cilvēkus nāvējošās lamatās un nolaupīja jaundzimušos. Jau daudz vēlākās žīdu leģendās viņu nosauc par Ādama pirmo sievu. Neieredzēja vīriešus, laikam jau Ievas dēļ.
Pēc šumeru leģendām viņa bijusi ļaundara Zu zemes sieva. Šumeru leģendā „Inanna un huluppu koks” stāstīts, ka brīnumainais koks kalpojis par mājvietu putnam līdzīgajam Zu un „jaunavai” Lilitai. Koku nocirtuši, lai pagatavotu mēbeles Inannai un Šamašam, Zu aizlidojis kalnos, bet Lilita glābusies bēgot.
Kā Ādama pirmā sieva viņa minēta Talmūdā. Tur tā raksturota kā skaista sieviete-dēmons ar gariem lokainiem matiem. Ādamu apbēdināja Lilitas atteikums gulēt uz muguras dzimumakta laikā, jo dēmones deva priekšroku „jātnieces” pozai. Viņa lidoja pro no Ādama pa gaisu un tikai trīs eņģeļi to nogādāja atpakaļ.
