Leslijs, Aleksandrs (?-1663.g.)
Krieviski saukts - Александр Ульянович.
Skotu militārais darbinieks un dēkainis, pirmais ģenerālis Krievijas vēsturē.
Dzīvesgājums. Sastāvēja poļu dienestā un, karojot pret krievu armiju, 1616.gadā pie Smoļenskas nonāca krievu gūstā.
Drīzumā viņš pārnāca dienestā pie krieviem, taču ilgi tajā gan neaizkavējās un pārgāja dienestā pie zviedriem.
1630.gadā Leslijs zviedru militārās misijas sastāvā ieradās Maskavā un iesniedza lūgumu pāriešanai krievu dienestā. Tas notika pēc tam, kad Leslijs saņēma audienci pie krievu ķeizara Mihaila. Tai pat gadā krievi viņu pieņēma dienestā pulkveža rangā.
Ilgā dienēšana pie zviedriem palīdzēja Leslijam izvirzīties dienestā pie krieviem. 1631.gadā viņu nosūtīja uz Zviedriju, kur viņš vervēja karavīrus tā saucamajiem "ārzemju kārtības pulkiem" - pulkiem, kas tika organizēti pēc Eiropas armiju līdzības. Tai laikā zviedri Maskavas valstij sniedza nozīmīgu atbalstu, jo ķeizara Mihaila valdība gatavojās atkarot poļiem Smoļensku, bet ar poļiem zviedri naidojās.
Leslijs tika nozīmēts par viena pulka komandieri un kā tāds ņēma dalību Smoļenskas aplenkumā. Uzbrukums krieviem izrādījās neveiksmīgs. Leslija pulks iespēja iziet no aplenkuma, sagabājot karogus un dižgabalus, tomēr skotu atvaļināja no dienesta un izsūtīja no Krievijas.
Tomēr tās nebija viņa karjeras beigas Krievijā. Par Lesliju atcerējās tad, kad Krievijas tronī kāpa nākamais ķeizars Aleksejs. Pēc bajāra Borisa Morozova (Борис Морозов) iniciatīvas no jauna tika organizēti "ārzemju kārtības pulki" un leslijs 1647.gadā atgriezās Krievijā.
Tomēr pēc dažiem gadiem leslijam krievu dienestā atkal samilza sarežģījumi. 1652.gadā viņu un vēl vairākus ārzemju virsniekus apsūdzēja pareizticīgo paražu pārkāpšanā. Skots pat nonāca cietumā - gan uz neilgu laiku. konflikts tika atrisināts pēc tam, kad Leslijs un vēl vairāki cilvēki piekrita pāriet pareizticībā. Pēc šī pasākuma viņš ieguva vārdu Ābrams Leslijs Iļjiča dēls (Авраам Ильич Лесли).
1654.gadā Leslijs kļuva par ģenerāli. Viņš tika iecelts par ķeizara Alekseja kara padomnieku.
1654.gadā ņēma dalību Smoļenskas karagājienā un vadīja pilsētas aplenkumu. Šis karš krieviem bija sekmīgs, pēc Smoļenskas ieņemšanas Leslijs tika nozīmēts par Smoļenskas vojevodu.
Bija par Smoļenskas vojevodu līdz pat savai nāvei 1663.gadā.
