Ļesnajas kauja (1708.g.)
Kauja starp zvieru un krievu armijas vienībām.
Pirms kaujas. Karalis Kārlis XII tobrid atradās Ukrainā, kur gādāja armijai papildspēkus un iztiku, ko tam bija apsolījis hetmanis Mazepa. Domājams, karalis nebija pārliecināts par apsolītā saņemšanu pietiekamā daudzumā, tādēļ pavēlēja Līvlandes gubernatoram ģenerālim Ādamam Lēvenhauptam savākt turienes garnizonos papildspēkus, kā arī sagatavot vezumus ar resursiem. Ar to visu bija jāirzās uz savienošanos ar karaļa armiju.
krieviem laicīgi tika zināms par šo pasākumu un bija skaidrs, ka nepieciešams šo savienošanos nepieļaut. Šim nolūkam nācās sadalīt spēkus - Pēteris I galveno armijas daļu nosūtīj sekot zviedru karaļa armijai, bet pats ar "lidojošo vienību" (Korvolantu - tā pats to sauca) devās pārtvert Lēvenhauptu.
Iesākumā krievi nezināja Lēvenhaupta vienības skaitlisko lielumu. Gan Pēterim I gan viņa ģenerēļiem izrādījās pārsteigums, ka zviedru ir veseli 16 000. Korvolanta vienība bija mazāka, toties labāk sagatavota - tajā bija gvardes Preobraženskas un Semjonovas pulka karavīri, kamēr Lēvenhauptam tie bija savākti no malu malām un arī vezumnieki.
Pēteris I nosūtīja pēc papildspēkiem, taču nolēma tomēr arī ilgi negaidīt un zviedru vienību pārtvert. krievi ne tikai nebija novērtējuši pretinieka skaitlisko spēku, bet Korvolantē nebija arī pietiekami daudz artilērijas. Tie, kas bija, bija vieglie dižgabali. Šis apstāklis ietekmēja kaujas gaitu.
Kaujas gaita. 1708.gada 9.oktobrī krievi uzbruka zviedriem pie Ļesnajas (Лесная) ciema tagadējās Baltkrievijas teritorijā.
Kauja bija ļoti sīva. Bija pat brīži, kad abu pušu karavīri burtiski krituši no kājām viens otram pretim. Tobrīd krieviem pienāca papildspēki.
Zviedru ģenerālis saprata, ka neizdosies izlauzties kopā ar vezumiem - 7000 vezumu. No sākuma Lēvenhaupts pameta daļu no tiem, bet pēc pāris stundām pavēlēja pamest arī atlikušos un lauzties ārā bez "bagāžas" tikai ar personīgajiem ieročiem. Tas zviedriem arī izdevās.
Kaujas nozīme. Pēteris I šo sadursmi nosaucis par "Poltavas uzvaras māti." Zviedru armijas sakāve bija acīmredzama - krievu rokās nonāca visi zviedru vezumi, to zviedriem būtu pieticis veseliem trim mēnešiem. Lēvenhaupts pazaudēja arī visu artilēriju, bet daļa armijas vienkāŗši izklīda.
Krievu pavēlniecība pieļāva veselu virkni kļūdu un pilnīgi nesasniedza savus mērķus. krieviem neizdevās pilnībā iznīcināt Lēvenhaupta vienību - apmēram puse no tās nokļuva līdz Kārļa XII armijai.
Saites.
Lielais Ziemeļu karš (1699.-1721.g.).
Kauju saraksts.
