Ledus kauja (1242.g.)
Krieviski - Ледовое побоище.
Kauja, kurā, saskaņā ar krievu hronikām 1242.gada 5.aprīlī Aleksandra Ņevska vadītais novgorodiešu karaspēks sakāvis vācu bruņiniekus uz Peipusa (Чудскоe озерo) ezera ledus.
Situācija pirms kaujas. Livonijas bruņinieku uzbrukuma rezultātā tika ieņemta Pleskava, ko tie noturēja pusotru gadu un apdraudēja Novgorodu. Vara Novgorodā no jauna tika nodota Aleksandra Ņevska rokās. Viņam izdevās padzīt vāciešus no Pleskavas un atspiest vēl tālāk uz rieteņiem. Tad vācieši esot sākuši vākt karaspēku pie Peipusa ezera.
Par uzbrukuma kulmināciju kļuva Ledus kauja.
Spēki pirms kaujas. Krievu hronikas apgalvo, ka vāciešu pusē cīnījušies 200 bruņinieki, kas ir stipri apšaubāms. Visā Livonijas ordenī bija tikai ap 150 bruņiniekiem, kas sēdēja pa pilīm.
Kaujas gaita. Novgorodiešu strēlnieki bijuši novietoti krievu karaspēka centrā un esot spējuši izturēt pieredzējušā un labi bruņotā pretinieka spiedienu, kamēr citi apgāja uzbrucējus no sāniem.
Ņevskis ar saviem karavīriem vajājis bēgošo pretinieku vēl 7 verstis.
Kaujas nozīme. Pēc kaujas Novgoroda un Livonijas ordenis parakstīja miera līgumu. Līdz ar šo krievu uzvaru esot apturēta vācu bruņinieku ekspansija uz austreņiem - uz Pleskavas un Novgorodas zemēm. Tomēr pat krievu vēsturnieki raksta, ka tā bijusi tikai viena no daudzajām nenozīmīgajām sadursmēm pierobežā, dažs pat to nemaz nepiemin.
Kritika. Akadēmiskie vēsturnieki uzskata, ka nekādas Ledus kaujas nav un nevarēja būt bijis.
Iespējams, tas bijis vienkāršs starprobežu incidents, ko glorificēja tā laika ideologi.
Arheologi (arī krievu pētījumos) neapstiprina nekādus atradumus iespējamā vietā, arī vietu apraksts ar esošo nesaskan.
Prūsijas ordeņa mestrs bijis pārsteigts par minēto "kauju" - tā nebija atrodama nekādās ordeņa hronikās. Tādēļ viņš sūtīja pārbaudi, kas atrada apstiprinājumu par nelielu sadursmi Livonijas pierobežā.
Saites.
Kauju saraksts.
