Kremo, Maikls
- Detaļas
- 2097 skatījumi
Michael Cremo.
Maikls Kremo ir neatkarīgs vēstures pētnieks - faktiski pieder tā sauktajiem "alternatīvajiem vēsturniekiem." Pētnieks ir Pasaules Arheoloģijas kongresa un Eiropas Arheologu asociācijas biedrs. M.Kremo ir galvenais autors grāmatai “Aizliegtā arheoloģija” – visaptverošam vēsturisko arheoloģisko anomalitāšu pārskatam. Kremo apskata arheoloģijas vēsturi no alternatīvu pasaules uzskatu skatupunkta, īpaši no Senās Indijas vēstījuma. Par savu pētījumu vēsturnieks ir sniedzis lekcijas Londonas Karaliskajā institūtā, Krievijas Zinātņu akadēmijā, Ukrainas Zinātņu akadēmijā, kā arī citās zinātniskās institūcijās. M.Kremo ar savu darbu ir iepazīstinājis arī vairākas universitātes visā pasaulē. Viņš ir biežs viesis radio un televīzijas programmās, ir izveidojis plāšu materiālu bāzi tiešsaistē.
”Tas, ko Jūs sakiet ir ļoti interesanti, taču kā lai mēs pieņemam to, kas ir pretstatā ar vairuma vēsturnieku pārstāvēto?” - ar šādu viedokli arheoloģijas vēsturnieks Maikls Kremo sastopas bieži. “Arī Darvina teorijas atbalstītājiem sava atklājuma uzplaukumā nācās sastapties ar lielu pretestību no valdošā vairākuma. Taču drosme unzinātniski pierādījumi ļāva teorijai uzplaukt,” - saka pētnieks.
Pēdējo divu gadsimtu laikā arheologi ir atraduši kaulu fragmentus, pirkstu nospiedumus un citus artefaktus, kuri liecina, ka cilvēki kā mēs uz zemes ir eksistējuši jau vairākus miljonus gadu. Taču vēl joprojām vairāki zinātnieki šos vienreizējos faktus piemirst vai ignorē. Kāpēc?
Galvenokārt tādēļ, ka tie ir pretrunā ar valdošajiem evolūcijas uzskatiem par cilvēka pirmsākumiem un senumu. Saskaņā ar šo viedokli cilvēki ir eksistējuši tikai aptuveni 100 vai 200 tūkst. gadu un pirms tam bija sastopami tikai primitīvi cilvēku priekšteči.
M. Krēmo izaicina pastāvošo viedokli, pretstatā novietojot Vēdisko pasaules skatījumu, proti, cilvēki kā mēs uz Zemes dzīvo jau vairākus miljonus gadu. Pētnieks savus izteikumus pamato ne tikai ar Vēdu traktātiem (Purānām), bet arī zinātniskiem pierādījumiem, ar kuriem iepazīstina gan savās grāmatās, gan vairākās lekcijās visā pasaulē.
“Pateicoties drukātajām un digitālajām tehnoloģijām pēdējos 150 gados ir fiksēti un plašākam cilvēku lokam darīti zināmi vairāki arheoloģiski atklājumi, kas liecina, ka cilvēki kā mēs uz šīs Zemes ir eksistējuši jau miljoniem gadu. Tas, protams, ir pretstatā ar valdošo cilvēka attīstības uzskatu, proti - pateicoties evolūcijai, cilvēks uz Zemes ir eksistējis tikai 200–100 tūkst. gadu. Cilvēka senatnes pierādījumi ir mums visapkārt, taču diemžēl tie netiek pienācīgi aplūkoti. Varētu pat teikt, ka darbojas zināms filtrs. Jebkura informācija, kas apstiprina šī brīža teoriju par cilvēka izcelsmi, tiek atbalstīta, savukārt jebkas pretējs tiek pieņemts ar grūtībām. Pretrunīgi pierādījumi tiek nostumti malā, aizmirsti un atsevišķos gadījumus pat apspiesti.”
“Piemēram, jau 1880.gadā Dr. J.D.Vitnijs (Dr. J.D.Whitney) publicēja Tuolumne apgabalā, Kalifornijas pavalstī veiktos atradumus. Zelta drudža laikā kalnrači bija sākuši vērtīgā dārgakmeņu izrakšanu no kalniem. Darbu laikā Table kalnā tika uzieti seni skeleti, šķēpu gali un vairāki cilvēka radīti akmens rīki/priekšmeti. Pēc ģeologu teiktā klints segments, kurā tika veikti izrakumi, ir 50 miljonu gadu vecs. Konvencionālās arheoloģijas piekritējam šādi fakti šķistu neiespējami, jo cilvēcīgām būtnēm nepienāktos eksistēt tik senā pagātnē. Turpretim Vēdu zinātājam šāda informācija nebūtu pārsteigums,” norāda M.Kremo.
”1979.gadā paleoantropoloģe Mērija Līkija (Mary Leakey) Laetolā, Tanzānijā atrada vairākus pēdu nospiedumus, kuri bija identiski mūsdienu cilvēkam. Taču šie nospiedumi tika atrasti sacietējušos vulkāna pelnu kārtās, to vecums – 3,7 milj. gadu. Lielākā zinātnieku daļa centās šim atradumam piemeklēt atbilstošu risinājumu, proti, pērtiķveidīgas būtnes, kurām bija tieši tāda pati pēdas forma kā mūsdienu cilvēkam. Lai gan tas ir interesants priekšlikums, tam nav zinātniska pamatojuma. Šī laika posma pērtiķveidīgo būtņu skeleti ir pieejami. Tos sauc par australopitekiem un to pēdu forma noteikti ir citāda kā cilvēkam.”
“Vēl viens piemērs ir Virdžīnijas Stīnas-Makintairsas (Virginia Steen-McIntyre) veiktie izrakumi 1970.gadā Huejataklo, Meksikā. Kalnu tranšeju kārtās tika atklātas ieroču paliekas – bultu un šķēpu uzgaļi, kā arī akmens darbarīki. Tie ir priekšmeti, kurus pagatavoja un izmantoja tikai cilvēki. Ar ģeologu palīdzību tika noskaidrots, ka kārta ir 300 tūkst. gadu veca. Diemžēl lielākā daļa iesaistīto arheologu šo informāciju nespēja pieņemt, tādēļ oficiālā atklājuma publikācijā tika izvēlēts 200 tūkst. gadu vecums. Par rādītāju tika ņemta oglekļa-14 koncentrāciju, kas raksturo čaulu, kura atrodas 5 km attālumā no artefaktu patiesās atrašanās vietas. ”
Minētais ir tikai daži piemēri, kas liecina par cilvēka patieso senatni. Pēdējo 150 gadu laikā līdzīgu atklājumu ir bijis daudz un M.Kremo tos ir apkopojis savās grāmatās “Aizliegtā arheoloģija” (Forbidden Archeology) un “Cilvēka devolūcija” (Human Devolution). “Cilvēka evolūcijas teorijas pārstāvji pauž viedokli, ka pašreizējie fiziskie pierādījumi skaidri norāda uz cilvēku kā mēs eksistenci līdz 100 tūkst. gadu senā pagātnē. Taču mēs droši varam teikt, ka tā nav taisnība. Ir vesela pierādījumu ķēde, kura stiepjas līdz pat vairākiem miljoniem gadu. Par ko tas liecina un uz ko mudina? Manuprāt, sabiedrībai ir nepieciešams alternatīvs skatījums uz cilvēka pirmsākumiem. Skatījums, kas vedina nevis uz cilvēka evolūciju no pērtiķveidīgām būtnēm, bet uz devolūciju no augsti attīstītām garīgām būtnēm, kādās savulaik esam iemiesojuši,” - nobeidz pētnieks.
Maikla Kremo stāstījumu būs iespēja dzirdēt 15.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā HELSUS rīkotajā lekcijā “Slēptā vēsture: Pierādījumi cilvēces senatnei.”
Saites.
Alternatīvie vēsturnieki.
