Komi atlūza
- Detaļas
- 2312 skatījumi
Atrašanas vieta. Komi republika, Netālu no Ziemeļu polārā loka, pie Vaškas upes, kas ir Mezeņas pieteka, netālu no nelielā Jerdas ciema.
Uziešana. Tikai 1985.gadā, kad beidzās aukstais karš, par šo atradumu tika zināms Rietumos. 1976.gada vasarā daži strādnieki no Jerdas ciema devās uz Vaškas upi makšķerēt. Upes krastā viņi atrada balti mirdzošu atlūzu, ko sākumā noturēja par klintsgabalu. Kāds no vīriem, atradumu pētīdams, nejauši nosvieda to zemē. Atsitiena brīdī no atlūzas izšķīlies vesels dzirksteļu spiets. Makšķernieki kļuva ziņkārīgi, un devās atpakaļ uz ciemu, lai atradumu sadalītu gabalos. Kad viņi priekšmetu mēģināja sagriezt, no tā esot izšāvies baltas uguns stars.
No apgabala galvaspilsētas Siktivkaras steigšus ieradās Komi Ģeoloģijas institūta nodaļas speciālisti. Pēc pirmajām analīzēm zinātnieki atradumu uzskatīja par tik interesantu, ka laboratorijā to sadalīja atsevišķās daļās un nosūtīja tālākiem pētījumiem uz dažādiem institūtiem Maskavā.
Apraksts. Akmens atlūza. Analīze, kas veikta Vissavienības Kodolģeofizikas un ģeoķīmijas pētniecības institūtā: 67,2% cēzija, 10,9% (18.9%-!?) lantāna, 8,78% neodīma, ļoti nelielas dzelzs un magnija piedevas, kā arī urāna un molibdēna daļiņas.
Šāds savienojums nevarēja rasties uz Zemes dabiskā veidā, jo retzemju metāli, kurus ķīmķi sauc arī par lantanoīdiem, nekad nav sastopami šādā koncentrācijā vai šādā sastāvā. Ce, La un Nd, kā arī vēl 11 lantanoīdu tiek iegūti no monocīta smiltīm, kurās tie ir tikai niecīgos daudzumos. Atradnes, kuās tos varētu iegūt, atrodas Brazīlijā, ASV, Austrālijā un Šrilankā, taču ne Krievijā.
Tam tika atrastas arī citas savādas īpašības. Dzelzs piejaukuma analīze parādīja, ka trūkst dzelzs oksīda, kas ir ļoti dīvaini, jo uz mūsu planētas dzelzs aktīvi reaģē ar gaisā esošo skābekli, gan rūdas savienojumos, gan kā metāls.
Tāpat konstatēts, ka urāna saturs ir nesalīdzināmi lielāks nekā dabiskajās urāna rūdās – tā ir vēl viena norāde uz materiāla mākslīgo izcelsmi. Atradums nesaturēja nekādus urāna sabrukšanas produktus, tātad atraduma vecums nepārsniedz 100 000 gadu – radioaktīvā elementa pussabrukšanas periodu.
Lāzera spektrālanalīze arī liecināja, ka materiāls ir mākslīgs. Visi ieži satur kalcija un nātrija piejaukumu. Taču Vaškas atradums tādu nesatur, to var uzskatīt par pilnīgi tīru. Vairums zinātnieku uzskata, ka šāda tīra sakausējuma pagatavošana ar mūsdienu tehniku nav iespējama.
Šī materiāla rentgena struktūras analīze (tika analizēti pāri par 2000 spektriem) pētniekus pārsteidza. Tā deva 23 spektrālas līnijas no kurām tikai 3 sakrita ar zināmajām cēzija un lantāna kristālu līnijām, kas ir parastas uz Zemes.
Pētnieki izteica minējumu, ka noslēpumainais artefakts izgatavots no pulvera un dažādu kristālisko struktūru vissīkākajām daļiņām, kurās atsevišķās molekulas bijušas tik mazas, ka sastāvējušas tikai no dažiem simtiem atomu.
Tam ir vairāk nekā 15 dažādu magnētisko orientāciju. Lai sakausējumam būtu šādas īpašības, tad aukstajai presēšanai vajadzēja notikt ļoti spēcīgos, virzienu mainošos magnētiskos laukos.
Pēc Vaškas objekta formas aprēķināts, ka sākotnēji objekts bijis lodveida ar 1,2 m diametru.
Hipotēzes. Krievi esot paziņojuši, ka mākslīgajam materiālam ir ārpuszemes izcelsme. Zinātnieki secinājuši, ka šāda kausējuma radīšana iespējama tikai ar auksto presēšanas metodi 10 000 atmosfēru spiedienā, taču tādas aparatūras uz Zemes nav.
