Aliens

Krimas piramīdas

Krieviski - "Пирамиды" крымские," "пирамиды" подземные.
Hipotētiskas pazemes piramīdas, kas it kā uzietas Krimas pussalā.

Atrašanās vieta. Ukraina, Krima.
Viena - Sevastopoles nomale, blakus Niedru līcim (Камышовaя бухтa).

Piramīdu skaits.
Pētniekii esot uzgājuši "piramīdas" 7 vietās, kas izvietotas uz taisnes - tā iet no Saričas raga (мыс Сарыч) līdz Niedru līča piekrastes ZR daļai. Pavisam nosauc pat 36 piramīdas.

Atklāšana un izpēte. Vairākas avīzes (piemēram, Комсомольская Правда в Белоруссии, 2001.gada 20.jūlijā) paziņoja sensacionālu jaunumu par to, ka Krimā esot atklātas 7 apaksšzemes piramīdas, tomēr paziņojumi bija viens par otru nekonkrētāki. Pa daļai tas bija tādēļ, ka "pētnieki" - Sevastopoles zinātniski pētnieciskās grupas (Севастопольскaя научно-исследовательскaя группa) dalībnieki paši nebija varējuši definēt, ko tad īsti viņi ir atraduši. Iesākumā runa gāja par to, ka ģeologu grupa nejauši uzgājusi veselu riekšavu mākslīgi darinātu piramīdu,kas esot vecākas par ēģiptiešu izstrādājumiem.
Viss sākās ar to, ka Vitālija Goha (Виталий Гох) grupa meklēja termālos ūdeņus ar ģeohidrodagnostikas metodi. Piepeši uztvērējierīce piefiksēja augstfrekvenču lauku 100 m radiusā. Gohs stāsta: "Tas pamudināja uz domu par kaut kāda neparasta objekta esamību. Mēs nolēmām rakt šurfu ar rokām. 9,5 m dziļumā uzdūrāmies uz kaut ko, kas bija līdzīgs piramīdas skaldnei, izdobtu iekšpusē, no ārpuses apstrādātu ar apmetumu, kura sastāvā bija parastu putnu olu saturs - olbaltums, dzeltenums. Caursitām sienu un iedziļinājāmies objekta iekšienē. Galu galā nolaidāmies par 38 metriem zem zemes virsmas. Darba laikā tika nolietoti 5 kalti, 3 laužņi un 2 veseri. Bez tam mēs aprēķinājām, ka ar 10 litru spaini un visparastāko vinču mēs no akas izmetām 40 tonnas grunts. Taču darbs nebija velts. Līdz pašam dibenam mēs vēl neesam tikuši - nav nepieciešamā aprīkojuma. Taču pēc iegūto datu pārbaudes un analīzes (mēs taču tomēr esam ģeologi pēc izglītības) izrādījās, ka objektam ir regulāras piramīdas forma ar asiem izbīdījumiem skaldnēs. Piramīdas augstums - 45 metri, pamata malu garums ir 72 m. Bez tam šo lielumu attiecība ir 1:1,6, kas ir standarts visām šodien jau atklātajam piramīdām." Pēc Goha domām no piramīdas "sit augšup torsionu stars."
Krievu kara flotes virsnieks kodolfiziķis Viktors Tarans (Виктор Таран) stāsta, kā viņi atrakuši " piramīdas" virsotni pie Niedru līča Sevastopoles nomalē. Sākumā viņi taisījušies trijās vietās veidot šurfus un pārliecināties par Krimā esošām apakšzemes karstajām upēm, kur ūdens temperatūra sasniedz pat 105-110 grādus. 10 m dziļumā uzdūrās akmenim, ko nav ņēmis ne veseris ne lauznis. " Puiši no mūsu meklētāju grupas devās rakt uz kaimiņu iecirkni, bet es šurfā paliku viens, apgāju akmeni un turpināju rakt tālāk. Tas bija elles darbs: savācu zemi divos spaiņos, pa virvju tauvu pacēlos ar tiem augšā un atkal lejā. 38 m dziļumā man izdevās caursist, kā pēc tam izrādījās, piramīdas kupolu. No turienes sāka nākt kaut kāda gāze un es aši kāpu augšā."
Vitālijs Gohs, grupas vadītājs, un citi atklājuma autori pat par savu atklājumu paziņoja Krimas Ministru padomes Pieminekļu aizsardzības komitejā. Tur informāciju pieņēma zināšanai, bet naudu tālākiem pētījumiem nepiešķīra, vietas apsardzi neorganizēja, tā ar savu neticību apbēdinot "atklājējus." Pēc Goha vārdiem viens no neparastās pazemes būves kupoliem novietots mežā 30 m no šosejas uz ZR no psihiatriskās slimnīcas (varbūt netālu no psihenes ar nodomu?, Aliens.lv). Šeit pētnieki izraka eju kaļķakmenī un mālā tieši piramīdā iekšā (vairāk kā 1 m diametra aka ar dēļu izoderētiem sāniem).
"Atklājēju" izraktajās šahtās jau nolaidušies pirmie uzaicinātie. Tā, piemēram, uzaicinātais žurnālists Nikolajs Skripņiks (Николай Скрипник, Simferopoles avīze "Факты") aprakstījis savu nolaišanos "piramīdā" pa virvju kāpnēm: "...Pie akas aktīvi diskutē Goha grupas pētnieki. Kopā grupā ir 9 cilvēki, pašam vecākajam, Viktoram Tarānam - 63 gadi. Pēc profesijas visi šie ļaudis - ģeologi un hidrogrāfi. Agrāk strādājuši НИИ, 1990.-jos aizgājuši brīvā maizē: apvienojušies zinātnieciski-pētnieciskā grupā un tagad nodarbojas, pamatā, ar to, ka strādā pēc pasūtījuma - piemēram, pussalā meklē termālos ūdeņus... Tikmēr es gatavojos "nolaišanai." Vietējais laiks - 16.17. Mēs iztinām un nolaidām šurfā virvju kāpnes ar koka plāksnītēm pakāpienu vietā. Trepju galu nostiprinājām pie klintsbluķa. Dziļuma orientācijai lejā nostiepām ķīniešu mērlentu... 16.29. Turoties aiz virvēm, laižos lejup. Iemaņu trūkuma dēļ koka šķērslikas "danco" man zem kājām, nākas uzmanīgi ķerties virvēs. Pagaidām nekā neparasta... Ap 10 m dziļumā, kā jau brīdināja pirms kāpšanas, tumsā parādas akmens sienas aprises. Paspīdināju ar lukturīti: tiešām siena, un vēl noslīpēta ar asu dzekšņa formas izbīdījumu!.. Nolaidos vēl kādus 10 m. Šahta kļuvusi jūtami šaurāka, var atspiesties pret trepēm pretējo sienu: pierastās augsnes vietā tā, rādās, klāta ar kaļķi. Salūkoju lukturīti: kaut kas līdzīgi kaļķakmens blokiem, kuri precīzi salāgoti viens ar otru. Virsma apstrādāta. 16.25. 25 m dziļumā mana nolaišanās piepeši beidzas, jo beidzas kāpnes. Bet es domāju, ka esmu sasniedzis piramīdas pamatu... Kāja kūļājas tukšumā... Kamēr pievilkos uz virvēm, no kabatas izkrita nelaimīgais lukturītis. Taču nekādas nokrišanas skaņas es nesadzirdēju. Kāda dziļuma tad tā piramīda ir?.. 17.08 Nosmērējies ar zemi, stāvu pie akas. Aplēsuši, ka esmu iekļuvis piramīdā 15 m dziļumā... Iespējams, tās ir kaut kādas ejas vai nišas. Neapstrīdami tikai tas, ka zem Sevastopoles patiesi ir pazemes piramīda..."
Pēc pašu stāstītā pētnieki iekļuvuši arī daudz dziļāk pazemes struktūrā nekā iepriekšminētais žurnālists, atklādami dobumus neparastās struktūras korpusā. Tādas pat mākslīgas struktūras viņi esot uzgājuši vēl 6 vietās, kas izvietotas uz taisnes - tā iet no Saričas raga (мыс Сарыч) līdz Niedru līča piekrastes ZR daļai.
Krimas piramīdās ir nolaidušies Sevastopoles zinātnieki, Simferopoles garīgās attīstības centra "Galaktika" un Jaltas kalnu tūrisma klupa "Ēdelveiss" darbinieki. "Ēdelveisa" kluba priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Kovaļčuks (Сергей Ковальчук) stāsta: "...Pirmie gribēja būt visi, tādēļ nācās vilkt sērkociņus, - lauztais izvilkās man. Puiši pārbaudīja stiprinājumus, un es sāku lēnām laisties piramīdas dziļumos, tajā, kas zem Sevastopoles. Šeit ir sauss, nekādu mitruma pazīmju nav, lai gan virspusē krīt slapjš sniegs. Jo dziļāk, jo sausāk un siltāk. Beidzot - akas dibens. Novirzos sānu nišā, kas izveidota, lai izsargātos no iespējama akmeņu nobrukuma. Kamēr laižas nākamais, Viktors Verhoļaks (Виктор Верхоляк), lūkojos apkārt un ieklausos. Dzirdams periodisks dobjš troksnis, kas it kā nāk no zemes dzīlēm. Rodas asociācijas ar velna kurtuvi, kas darbojas zem manis. Dīvaini, bet Viktors nekādu troksni nedzird, lai gan man tas kļūst skaidrāks un skaļāks. Nolēmām paņemt sev augšā suvenīru par piemiņu būšanai piramīdā. Tomēr visi mēģinājumi atskaldīt šķembu no sienas no pulētā tumši zaļā oļu ieža (krieviski - галечник) izrādās velti. Paceļamies augšum lēni, uzmanīgi aplūkojot katru sienas centimetru. Kādus metrus 10-12 no virsas uzejam akmeņu kārtojumu, ko neesam pamanījuši nolaižoties. Kārtojums atgādina "Napoleona" torti - plāksnes sasaistītas ar cementējošu sastāvu tumši brūnā krāsā. Kurš gan rūpīgi sakrāmējis šīs plāksnes vienu uz otras?"
S.Kovaļčuks neko sliktu nav jutis, taču ar V.Verhoļaku (speleologs ar stāžu!) gandrīz vai notika nelaime. Viņš aizkavējās pacelšanā un puiši sāka uztraukties. Izdzirduši "Slikti ar sirdi!", viņi sāka vilkt to augšā ar rezerves virvi. Uzvilkuši Viktoru, nonāca šausmās - nomelnējusi seja, zilumi zem acīm. Atelsies un izdzēris kafiju, viņš pastāstīja, ka viss bijis brinišķīgi, līdz sasnieguši uzietā akmeņu kārtojuma līmeni. Piepeši sajutis, ka viņu kāds it kā satvēris un saspiedis neredzamās spīlēs, rokas un kājas kļuvušas ļenganas...
Sāka pēc kārtas laist lejā pirmaīdā visus, kas vēlējās. Un atkal nepatīkams pārsteigums! Paceļoties, atkal akmeņu kārtojuma līmenī, sajutās slikti speleoloģiskās sekcijas dalībniece Darina Gusareva (Дарина Гусарева). Tie paši simptomi - zilumi zem acīm, pusnemaņas stavoklis, trīcošas rokas.
Kluba "Ēdelveiss" priekšsēdētājs, tehnisko zinātņu kandidāts Dmitrijs Potehins (Дмитрий Потехин) paziņoja, ka mākslīgās seno civilizāciju būves ir ļoti interesantas. Pēc patstāvīgas nolaišanās vinš apstiprināja, ka "piramīdas sienām ir mākslīga izcelsme," tomēr noteikt to vecumu nespēja.
Visai drīzi ar biolokācijas metodi blakus šai "piramīdai" atklāja to, ka sauca par "sfinksas galvu," no zemes virspuses uz to attīrīja eju. Iekšienē "galva" ir ovāla kamera, izbruģēta ar kaļķakmens plāksnēm, praktiski bez salaiduma vietām. Kameras centrā atrodas ideāli apaļa aka, tās sienas arī bija izklātas ar kaļķakmens plāksnēm, bet izskatās monolītas. V.Gohs skaidro, ka šī "aka ir ventilācijas sistēma, kas aiziet zem piramīdas, taču tūkstošgadu laikā, varbūt pat miljonu gadu, aka gandrīz visa ir aizbirusi."
Niedru līča apsekotajā rajonā kādreiz tecējis mazs strautiņš, pēc pāris gadiem izveidojusies vesela upe ar skaidri noformētiem krastiem un gultni. Pēc ekstrasensu vārdiem, ūdens tajā it kā enerģētiski uzlādēts (laboratoriski tas nav guvis apstiprinājumu).
V.Tarāns stāsta, ka "piramīdas" esot "mākslīgas, hermētiski slēgtas būves. Kupola akmeņos, kur mēs caursitām ieeju, izdedzināta reljefa Skorpiona zīme. Lejup piramīdas skaldne turpinās vēl kādus 60 metrus, domāju, turpmākajos izrakumos tiks uzietas atlikušās zodiaka zīmes... Bet sirds nepietiekamības, ko izjuta vairāki speleologi piramīdas iekšīenē, vart tikt skaidrotas ar kolosālu enerģijas līmeņu starpību. Aiz piramīdas robežām eksistē parasti elektromagnētiskie lauki, tās iekšienē - kā mikroviļņu krāsnī, tas ir augstfrekvences lauks, pie tam ar dažādu frekvenču "kanāliem." Nesagatavotam cilvēkam tir nolaisties ir bīstami. Līdz piramīdu atklāšanai es esmu pārdzīvojis divus infarktus un piedevām vēl insultu. Kustību koordinācija, dabiski, man bia traucēta, kreisā ķermeņa puse it kā kļuva nejūtīga. Pēc kāda laika, strādājot piramīdas tiešā tuvumā un tās iekšīenē, es sajutu pilnīgu vieglumu, atdzīvojās kreisāpuse. Bez pēdām pazuda radioaktīvā apdeguma sekas, ko biju ieguvis zemūdenē. Manam kolēģim Mihailam Budanovam (Михаил Буданов) arī ir solīds "ieguvumu saraksts" no diviem pārdzīvotiem infarktiem. Bet uz piramīdas viņš pa trim stundām strādā ar lauzni. Tagad ieņem nevis tabletes, bet spirtotos dzērienus..."
Daži sīkumi, kurus min avīzes "Комсомольская правда" un "Факты," nevar nedarīt uzmanīgus. Lūk, piemēram, Krimas pētnieki skaidro nepieciešamību saudzēt un "nesaskaldīt piramīdas vismaz līdz 2003.gadam!" Jo, ja "sagrausim piramīdas - uz Zems sāksies tādas kataklizmas, ka pat iztēloties baisi!.." Pārsteidzoši izklausās arī "piramīdu" apraksti - tās esot apvilktas ar zeltu un to esot izdevies "saskatīt' tikai ar ekstrasensoru maņu palīdzību! Pētnieki-ekstrasensi apgalvojuši, ka "Melnās jūras dibens ir mirušo ļaužu astrālo dvēseļu krātuve." It kā sērūdeņraža slānī, kas sākas jau 200 m dziļumā, tās attīrās. Attīrīšanās process ir ilgs un atkarīgs no tā, cik melnās enerģijas sakrājusi dvēsele Zemes dzīves laikā. Šie pētnieki ir pārliecināti, ka šajā "šķīstītavā" vēl joprojām "ieslodzītas XX gadsimta vislielāko grēcinieku un noziedznieku dvēseles - Hitlera un Staļina."
Kad uzgāja pirmo "piramīdu," pētnieku grupa iesākumā nolēma, ka tāda ir tikai viena. Taču Tarāns bija pārliecināts, ka uzies vēl un viņam izrādījās taisnība - to atrada Krasnijmakas (Красный мак) ciemā Bahčisarajas rajonā. Tur it ka centrālā "piramīda" formējot savu enerģētisko kanālu, kas stiepjas līdz Opukas ragam (мыс Опук) - tur kādreiz militāro mācību laikā notrieca krievu pasažieru lidmašīnu.
Pašā Bahčisarajā blakus Krimas hanu pilij arī kaut kas esot.
Slavenajā Jaltas "Pasaku pļavā" (Полянa сказок) tuvējo māju iedzīvotāji tur govis, taču neviena no tām neieiet teritorijā, kurā zem zemes atrodas "piramīda." Kaut kas atbaida arī cilvēkus, jo apkārt ir šašliku ēstuves, bāri un kafejnīcas, taču šai gleznainajā vietā būvju nav.
Kopumā Krimā esot uzietas jau 36 "piramīdas." Virspusē virs to virsotnēm vai kupoliem nav nevienas būves! It kā kāds neredzams spēks nobīdījis cilvēkus malā. Saskaņā ar Tarana teikto, katra daudzo "piramīdu" "skaldne" orientēta uz vienu no pasaules pusēm. Saskaņā ar V.Verhoļaka vārdiem "augstfrekvences starojumus, kas savieno Zemi ar Kosmosu, ukraiņu pavadonis "Сiч" kopā fiksējis 200  Ukrainas punktos. Krimā jābūt 48 piramīdām, patlaban uzgājuši 36. Jābūt vēl Černovcu, Dņepropetrovskas un Kijevas rajonos. Bet Ēģiptē zem dažām atklātajām un jau izlaupītajām piramīdām Gīzas rajonā zem smilšu kārtas mierā glabājas vēl piecsimt!"
Dīvaino "piramīdu" funkcija nav zināma. Reizēm tās dēvē par kosmisko enerģiju "ģeneratoriem." Celtņu starojumu lauki esot dziedinoši un pat glābjot no smagām un neārstējamām kaitēm.

Kritika. Nopietni šo "piramīdu" pastāvēšanu ņemt nevar, kamēr to eksistence tiks apliecināta ar vēl kādā metodēm, ne tikai ekstrasensorām. Piemēram, Krimas "Kosmopoisk" vienības dalībnieki ļoti skeptiski uzlūko šo tēmu.

Saites.
Krima.