Kvantu datori
Ideja par tāda datora izstrādi dzima jau XX gs. 80.gados.
Kvantu datori darbosies saskaņā ar kvantu mehānikas likumiem. Tas darbosies nevis ar binārā koda palīdzību (tikai divi stāvokļi - 0 vai 1), bet gan ar daudz efektīvāku atomu stāvokļu metodi.
Interese par to pieauga pēc 1994.gada, kad tapa skaidrs, ka ar tiem varētu uzlauzt parastos šifrus. Kļuva arī skaidrs, ka ar tiem varēs radīt jaunas šifrēšanas sistēmas, kas būtu pilnīgi drošas pret parasto datoru uzbrukumiem, tādas ir uztaisītas jau tagad. Lielākā probklēma šāda datora uzbūvēšanai ir spēja precīzi kontrolēt šīs daudzās mazās daļiņas. Pirmie soļi jau ir sperti - iespējams veikt šādas darbības ar 3-10 atomiem un ar precizitāti 95%. Pilnvērtīgam kvantu datoram būtu nepieciešami 1000 atomu ar 99-99,9% precizitāti. Iespējams, tādu datoru varētu uzbūvēt ap 2040.gadu ASV.
Latvijā kvantu datoru pētniecību aizsāka Rūsiņš Mārtiņš Freivalds un Andris Ambainis Latvijas universitātē.
2013.gada 22.janvārī Eiropas Komisija paziņoja par Eiropas Pētniecības padomes granta piešķiršanu pirmo reizi Baltijas valstu zinātniekam - latvietim Andrim Ambainim, ta ka, pateicoties tam, Latvija ir kvantu datora pētījumu pirmajā rindā. Latviešu zinātnieki ir izgudrojuši jaunas skaitļošanas metodes kvanru datoriem, kas ir starp 5-10 visplašāk lietotajām šajā laukā.
Patlaban pasaulē eksistē vidēja izmēra kvantu datori - eksperimentālas ierīces ar 50-100 skaitļošanas elementiem, kadiem 10-20 skaitļošanas cikliem.
Eiropā ar kvantu algoritmiem strādā zinātnieku grupas Amsterdamā, Parīzē, Kembrdžā un Bristolē. Kvantu datoru izdosies konstruēt tikai līdz ar kvantu fizikas attīstību.
Praktiskais pielietojums varētu būt kvantu datoros, kuros informācija tiek glabāta kvantu stāvokļu komplektos. Šai gadījumā informācijas pārraide rādās tuvu ideālai.
Saites.
Datori.
