Ķīnas kosmosa pētniecība
Ķīnas Nacionālā kosmosa pārvalde (CNSA). Savus augšā braucējus ķīnieši dēvē par taikonautiem.
ASV neļauj Ķīnas taikonautiem doties uz SKS.
Pirmais ķīniešu ZMP. Pavadonis DFH-1 tika palaists 1970.gadā.
2003.gads. Pirmais ķīniešu lidojums. Tas notika 2003.gadā ar 1 komonautu, tādejādi Ķīna kļuva par 3.valsti pasaulē, kas palaidusi kosmosā cilvēku.
2005.gads. Otrais ķīniešu lidojums. Tas notika 2005.gadā ar 2 kosmonautiem.
2007.gads. 2007.gada otrajā pusē palaida (?) lidaparātu Čaņē-1, kas uzņēma Mēness trijdimensiju attēlus.
2008.gads. Trešais ķīniešu lidojums. 2008.gada 25.septembrī ķīnieši no Dzjucjuaņas Zemes mākslīgo pavadoņu palaišanas centra Ķīnas ZR palaida orbītā savu trešo pilotējamo kosmosa kuģi – „Šeņdžou-VII” (Shnzhou VII). Tiesa gan, ķīniešu lielākā ziņu aģentūra Siņhua par veiksmīgo lidojumu izbazūnēja vēl pirms starta.
Viens no ķīniešiem kā pirmais izgāja atklātā kosmosā. Tas bija apkalpes komandieris Džai Džigans, kas atklātā kosmosā uzturējās apmēram 15 minūtes ar Ķīnas karogu rokās. Apkalpe atgriezās uz Zemes pēc 68 stundu lidojuma.
Šis lidojums izsaucis lielu pacēlumu un lepnumu ķīniešos, kas gatavojas panākt tādas kosmiskās lielvalstis kā Krieviju un ASV.
2011.gads. Kosmiskās stacijas būvēšana. 2011.gada 29.septembrī Ķīna veiksmīgi nogādāja izplatījumā eksperimentālu moduli "Debesu pils" (Tiaņgun-1). Tā svars ir vairāk nekā 8 t, garums 10,5 m, orbītā apmēram 359 km virs zemes nogādāja nesējraķete. Tas ir pirmais solis, lai pēc 10 gadiem izveidotu kosmisko staciju. Apmēram pēc gada to varēs apciemot pirmie taikonauti.
Salīdzinoši nelielais modulis bija sākums ķīniešu iecerei par lielāku kosmisko staciju, ko bija paredzēts izveidot līdz desmitgades beigām.
Novembrī paredzēts palaist augšā vēl vienu moduli Šeņdžou-8, kuru mēģinās savienot ar Tiaņgun.
2012.gads. 2012.gada 24.jūnijā manuāli saslēguši sava pilotējamā kosmosa kuģa Shenzhou-9 saslēgšanu ar orbitālo laboratoriju Tiangong-1. Šis lidojums bija pirmais ķīniešu taikonautu lidojums kosmosā kopš 2008.gada.
2013.gads. 2013.gada 11.jūnijā palaida kosmosā kuģi Šeņdžou-10 ar 3 apkalpes locekļiem uz borta - Nie Haišenu, Džanu Sjaoguanu un Vanu Japinu (otrā ķīniešu sieviete kosmosā). Misijas garums - 15 diennaktis, līdz šim garākā kosmiskā misija ķīniešiem. Pēc apmēram 40 stundu lidojuma 335 km augstumā sasniedza moduli Tiaņgun-1. Divreiz savienojās ar moduli - manuāli un automātiski. Līdz šim (12.06.2013.) uz to nosūtīti divi kosmosa kuģi, no kuriem viens bija bez cilvēku apkalpes.
2013.gada decembrī Ķīna pirmo reizi projekta Change-3 ietvaros nosūtīja uz Mēnesi savu visurgājēju robotu "Nefrīta trusis" (Rabbit). Nosaukums nāk no ķīniešu mitoloģijas - sena mīta, kurā stāstīts par baltu trusi, kas dzīvo uz Mēness un pieder Mēness dievei Čanei, kas ieņēmusi nemirstības eliksīru.
Pašreiz (2015.gada sākums) tas tur atrodas. Aprīkots ar 6 riteņiem, 4 kamerām un 2 mehāniskām rokām, zeltītā krāsā. Rokas var izrakt augsnes paraugus. Svars - 140 kg, tas var uzbraukt pa 30 grādu slīpumu un stundā veikt 200 m garu ceļu.
2016.gads. Septembrī tika palaista kosmosā eksperimentālā kosmosa stacija "Debesu pils" (Tiaņgun-2).
Sestā Ķīnas pilotējamā kosmosa misija. 17.oktobrī ķīnieši palaida nesējraķeti Šeņdžou 11 ar kosmosa kuģi un diviem taikonautiem (Dzjins Haipens un Čeņs Duns) no Dzjucjuaņas kosmodroma. Nesējraķetei pēc divām dienām jāsavienojas ar Tiaņgun-2. Taikonauti kosmosā pavadīja 2 mēnešus.
2017.gads. Ķīnieši risina sarunas ar Eiropas Kosmosa aģentūru par sadarbību cilvēka priekšposteņa izveidošanā uz Mēness.
2018.gads. Plānota ķīniešu misija uz Mēness neredzamo pusi.
2019.gads. Ķīna kļuva par pirmo valsti, kas nosēdinājusi zondi Chang'e-4 ar robotu visurgājēju uz Mēness neredzamās puses. Tieša komunikācija starp Mēness neredzamo pusi un Zemi nav iespējama, tādēļ attēlus un informāciju pārsūtīs ar pavadoņa Xichang starpniecību. Pirmās bildes jau pienākušas. Misijas mērķis ir izpētīt apgabalu, ko dēvē par Fon Karmāna krāteri. Tas atrodas milzīgā krāterī dienvidpola-Eitkena baseinā, kas ir ap 2500 km diametrā un 13 km dziļš (viens no lielākajiem iespiedumkrāteriem Saules sistēmā). Paredzēts veikt arī zemo frekvenču radioastronomijas eksperimentus, jo šajā Mēness pusē tiem netraucē radio trokšņi no Zemes. Zondē atrodas arī konteiners ar 3 kg kartupeļu un sīkplikstiņu augu sēklām un zīdtārpiņu oliņām.
2020.gads. Ķīna sekmīgi nosūtījusi izplatījmā kosmisko aparātu, kura uzdevums ir nolaisties uz Mēness virsmas, iegūt iežu paraugus un pēc tam tos nogādāt uz Zemi. 24.novembra rītā no Hainaņas kosmodroma nesējraķete nogādāja kosmosā robota zondi Čana E-5 (nosaukta Mēnes dieves vārdā no ķīniešu mitoloģijas). Kad zonde atradīsies 200 km orbītā ap Mēnesi, no tās atdalīsies nolaišanas aparāts, kas pēc nolaišanās uz Mēness veiks urbumus pavadoņa virsmā - paraugi jānogādā atpakaļ uz orbītā riņķojošo aparātu. Tur paraugus plānots "iepakot" īpašā kapsulā, ko ar dzinēju aprīkots aparāts, kas atdalīsies no orbītā esošās zondes, nogādās uz Zemi.
Paredzams, ka nosēšanās uz Mēness notiks decembra sākumā un ilgs 20 dienas. Tiek plānots savākt 2 kg Mēnes virsmas iežu paraugus.
Sekmīgas misijas gadījumā decembra vidū Ķīna kļūs par 3.valsti (aiz ASV un PSRS), kam tas izdevies.
Džudžun. 2020.gada jūlijā tika sākta misija kosmiskā aparāta nolaišanā uz Marsa. No kosmodroma valsts dienvidos startēja kosmiskais aparāts Tianveņ-1,kas Marsa orbītu sasniedza jau 2021.gada februārī.
2021.gads.
2021.gads. 9.maijā, ieejot Zemes atmosfērā, sadalījies 18 t smagās ķīniešu nesējraķetes Long March 5B Yao-2 fragments, un tā atlūzas iekritušas Indijas okeānā uz rieteņiem no Maldīvu salām. Aizpagājušā nedēļā ar šo raķeti tika nogādāts orbītā Ķīnas jaunās kosmosa stacijas galvenais modulis. Pēc tam raķete iegāja pagaidu orbītā (apriņķoja Zemi 90 minūtēs) un gatavojās nokrist uz Zemes. Nebija iespējams aprēķināt tās nokrišanas vietu.
Džudžun. Nosaukts uguns dieva vārdā. 240 kg smags, ar 6 riteņiem. Mastā uzstādītas kameras un navigācijas ierīces 2021.gada februārī 2020.gada jūlijā palaistais kosmiskais aparāts Tianveņ-1 sasniedza Marsa orbītu. Vairāki mēneši tika veltīti tam,lai izvēlētos piemērotāko nosēšanās vietu - tā bija Utopia Planitia dēvēts plašs līdzenums. Par nolaišanāsmanevru CNSA paziņoja tad, kad tas bija veiksmīgi noticis. 17 minūtes pēc nosēšanās tika atvērti Džudžuna saules bateriju paneļi, izvērstas antenas un nosūtīts pirmais ziņojums.
Paredzēts, ka visurgājējs drīzumā sāks Sarkanās planētas izpēti ar 6 zinātniskajiem insrumentiem un tur darbosies vismaz 3 mēnešus.
Tādejādi Ķīna kļuvusi par trešo valsti (pēc ASV un neeksistējošās PSRS), kuras kosmiskajam aparātam veiksmīgi izdevies nosēsties uz Marsa.
Aprīlī ķīnieši nogādāja orbītā ap Zemi 22,5 t smago Tiaņhe ("Debesu harmonija," 16,6 m garš, 4,2 m plats, cilindra formas). Tas bija pirmais un galvenais komponents 70 t smagās kosmiskās stacijas Tiangong ("Debesu pils") izveidē - tajā būs dzīvojamās telpas, zinātniskās laboratorijas un Hubble tipa teleskops.
17.jūnija rītā no Dzjucjuaņas kosmodroma Gobi tuksnesī startēja nesējraķete Long March 2F, kas nesa kosmosa kuģi "Dievišķais kuģis" (Šeņdžou-12) ar 3 taikonautiem - Nie Haišeņu, Liu Bominu un Tanu Humbo uz klāja. Pēc 7 stundām kosmosa kuģis veiksmīgi savienojās ar stacijas centrālo moduli un Ķīnas orbitālajā stacijā iemitinājās tās pirmie 3 iemītnieki. To uzdevums bija 3 mēnešus uzturēties jaunajā Ķīnas kosmosa stacijas modulī.
Atbilstoši plānam Ķīnas kosmiskā stacija sastāvēs no3modu;liem, 2 atlikušos (laboratoriju moduļi, 20 t svarā) nogādās orbītā līdz 2022.gada beigām. Tad stacija kopā svērs 66 t. Ķīnas valdība jau nosūtījusi citām valstīm izmantot ķīniešu orbitālās stacijas sniegtās iespējas, bet Krievijai - pat pievienot tai savus modulus. Aizliegts tas būs tikai amerikāņiem.
Sekmīgas misijas gadījumā cilvēki orbītā ap zemi uzturēsies vienlaikus divās kosmiskās stacijās - SKS un Ķīnas uzbūvētajā (ASV iebildumu dēļ ķīniešus uz SKS nelaiž).
Ķīniešu Mēness apguves plāni. Ķīnas Mēness izpētes programma eksistē kopš 2004.gada un to īsteno Ķīnas Valsts kosmosa pārvalde (China National Space Administration). Programmas ietvaros ķīnieši soli pa solim atkārto visus tos pašus posmus, ko pirms 50 gadu veica padomju krievi. Lidojumiem uz Mēness orbītu sekoja aparātu nosēdināšana uz Mēness (savulaik plašu interesi izraisīja ķīniešu nosēdinātais aparāts Mēness neredzamajā pusē) un Mēness iežu nogādāšana uz Zemes.
Paralēli tam ķīnieši straujos tempos attīsta pilotējamo kosmonautiku un savu orbitālo staciju, tā radot priekšnoteikumus savai pilotējamaijai Mēness misijai.
Ķīna plāno līdz XXI gs. 30.gadiem kļūt arī par otro valsti aiz ASV, kas nogādājusi cilvēku uz Mēness. Vispirms tas tika plānots ne agrāk par 2030.gadu, tomēr līdz ar raķešu Chang Zheng 7 (angliskajā versijā Long March 7) programmas veiksmīgu attīstību nu jau tiek nosaukts 2028.gads.
Sākusies jau orbitālās stacijas būvēšana pie Zemes.
2021.gada martā Ķīna un Krievija parakstīja vienošanos par kopējas Mēness bāzes ierīkošanu līdz 2035.gadam.
Ķīniešu kosmodromi.
Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs. Gaņsu provincē.
Dzjucjuaņas Kosmosa centrs. Gobi tuksnesī Iekšējā Mongolijā Ķīnas ZR.
Hainaņas provinces kosmodroms. Jauns kosmodroms.
Pašlaik gatavo raķeti Long March-5.
Nākotnes plāni.
2013.gads - Tiaņgun-2.
2015.gads - Tiaņgun-3.
2020.-2022.gads - kosmosa stacijas palaišana un montāža.
Tāpat plānos ir arī lidojums uz Mēnesi līdz 2020.gadam.
Ap 2028.gadu ķīnieši plāno nosūtīt uz Mēnesi cilvēku ar raķeti Long March-9. Tās diametrs plānots kā 8-10 m, bet svars - 3000 metrisko tonnu.
Tomēr ķīnieši kosmosā vēl atpaliek no amerikāņiem un krieviem.
