Kontinentu dreifa teorija
Teorija par kontinentu pārvietošanos.
Izteicis Alfrēds Vegeners 1915.gadā. Kontinentu aprises sader kopā viena ar otru kā puzles gabaliņi. Īpaši tas sakāms par Brazīlijas austrumu krastu un Āfrikas rietumu krastu, Āfrikas austrumu krastu un Arābijas rietumu krastu, Grenlandes austrumu krastu un Norvēģijas rietumu krastu. Pat iežu un zemes formāciju tipi šķiet tieši pārnesti no viena kontinenta uz otru, lai gan tos šķir okeāns.
Šo fenomenu jau bija atzīmējuši sen pirms Vegenera (piemēram, Humbolts), taču teorijā visu to apkopojis viņš. Pirmo reizi viņš to aprakstīja grāmatā „Kontinentu un okeānu izcelšanās.”
Grāmata radīja sensāciju. Saskaņā ar savu teoriju Vegeners apgalvoja, ka juras periodā bija tikai viens liels Pangejas kontinents. Paleozoja ērā tas sadalījās divos – Laurāzijā un Gondvānā. Tālāk šie divi sadalījās vēl sīkāk: Laurāzija – Ziemeļamerikā, Atlantīdā un Eiropā, bet Gondvāna – Dienvidamerikā, Āfrikā, Austrālijā, Indijā, Antarktīdā un Mu. Seno pasaules okeānu Vegeners dēvēja par Tetis.
Antarktīda no Āfrikas atdalījās visai agri, taču vēl ilgi saglabāja saikni ar Austrāliju un Dienviameriku. Tad atdalījās Austrālija, pēc tam Dienvidamerika, pēc tās - Indija un visbeidzot no Āfrikas atdalījās Madagaskara. Ziemeļos Amerika ik pa brīdim bija saistīta ar Eirāziju.
Zinātnieki visai ilgi spītējās un kontinentu dreifa teoriju neatzina, ģeologi un ģeofiziķi to nraidīja dažādos punktos un piekritēju vidū bija galvenokārt biologi - tieši zooģeogrāfi.
Atzīšanu teorija sagaidīja tikai XX gs. 70.gados. Nozīmīgu apstiprinājumu teorijai sniegusi paleomagnētisma izpēte, kas pārliecinoši noteikusi kontinentu vecās saskares vietas.
Pateicoties šai teorijas varēja izskaidrot arī daudzu dzīvnieku un augu sugu izplatību pa pasauli. Teoriju arī apstiprināja apledojums Permas perioda laikā, kura pēdas uzietas Indijā, Āfrikā un Madagaskārā, Austrālijā un Dienvidamerikā. Šī apledojuma centrs atradās dienvidpolā un ledus sniedzās tālu uz ziemeļiem - Indijā tas pat atradās uz ziemeļiem no ekvatora.
Biogrāfija. Viņš bija pirmais, ka 1915.gadā ierunājās par Mu kontinenta iespējamību.
Miris 1930.gadā Grenlandes ekspedīcijas laikā.
Teorija apgalvo, ka visi kontinenti sākotnēji bijuši vienota iežu masa, kas sadalījušies kontinentos un kopš tā laika dreifē pa Zemes garozu kā peldošas salas. Dažas iežu masas kustas ātrāk par citām (piemēram Grenlande uz rietumiem pavirzās par 50 pēdām gadā). Pašnāvnieciskie lemingi peld uz Grenlandi.
Šī teorija labi sasaucas ar šumeru Zemes tapšanas stāstiem, saskaņā ar kuriem planētas Tiamatas atlūza (tagadējā Zeme) pēc kosmiskās kataklizmas rotācijas iespaidā cenšas pieņemt sfērai tuvāko stāvokli.
Mūsdienās šo teoriju praksē var labi novērot Afāras ieplakā Etiopijā, kur Somālija un daļa Etiopijas atdalās no Āfrikas pa Lielo lūzuma joslu.
Saites.
Ģeoloģija un ģeologi.
