Kosmonauti, krievu
A.Ivančenkovs.
Aleksejs Jeļisejevs. 1967.gadā gaidīja startu ar kosmosa kuģi Sojuz-2, ko tomēr atcēla iepriekšējā kuģa Sojuz-1 tehnisko neveiksmju dēļ. Kopā ar J.Hrunovu 1969.gada 15.janvārī orbītā ap Zemi veica pāreju starp kuģiem Sojuz-4 un Sojuz-5, kas bija svarīgs Mēness aplidošanas programmas elements.
Aleksejs Ļeonovs.
Anatolijs Fiļipčenko (1928.-2022.g.). Sojuz-7, Sojuz-16.
A.Berezovojs.
Genadijs Padalka. 2015.gadā tika atzīts par kosmonautu, kas visilgāko laiku pavadījis kosmosā - 877 dienas (gandrīz 2 gadi!).
Georgs Grečko (?-2017.g.).
Jevgēņijs Hrunovs. 1967.gadā gaidīja startu ar kosmosa kuģi Sojuz-2, ko tomēr atcēla iepriekšējā kuģa Sojuz-1 tehnisko nveiksmju dēļ. Kopā ar A.Jelisejevu 1969.gada 15.janvārī orbītā ap Zemi veica pāreju starp kuģiem Sojuz-4 un Sojuz-5, kas bija svarīgs Mēness aplidošanas programmas elements.
Jurijs Gagarins (1934.-1968.g.).
J.Romaņenko.
Konstantīns Feokistovs (1926.-2009.g.). Voshod-1, 1964.g.
O.Makarovs.
Pāvels Popovičs (?-2009.g.).
Valentīna Tereškova (dz.1937.g.).
Valentīns Bondarenko (?-1961.g.). Topošais kosmonauts sadega 1961.gada 23.martā treniņu laikā surdobarokamerā, kas imitēja apstākļus kosmosa kuģī. Incidentu noklusēja līdz pat PSRS sabrukumam.
Viktors Komorovs (?-1967.g.).
Jurijs Romaņenko. 1987.gadā uz Zemes no orbitālās kosmiskās stacijas "Mir" atgriezās krievu kosmonauts Jurijs Romaņenko, noslēdzot savu 326 dienas ilgo kosmosa ceļojumu un kļūstot par cilvēku, kas tobrīd kosmosā bez pārtraukuma bija pavadījis visilgāko laiku.
Valērijs Bikovskis (1934.-?). Krievpadomju kosmonauts. Dzimis 1934.gada 12.augustā. PSRS lidotājs-kosmonauts (1963.g.). Tehnisko zinātņu kandidāts (1973.g.), pulkvedis, Padomju Savienības varonis (1963.g., 1976.g.). PSKP biedrs kopš 1963.g. 1968.gadā beidza N.Žukova Gaisa kara inženieru akadēmiju. Kopš 1960.gada kosmonautu vienībā. 1963.gadā no 14.-19.jūnijam veicis lidojumu ar kosmosa kuģi "Vostok-5."
1967.gadā gaidīja startu ar kosmosa kuģi Sojuz-2, ko tomēr atcēla iepriekšējā kuģa Sojuz-1 tehnisko neveiksmju dēļ.
1976.gadā no 15.-23.septembrim kopā ar V.Aksjonovu veicis lidojumu kosmosā, būdams kosmosa kuģa "Sojuz-22" komandieris. 1978.gada 27.augustā kopā ar VDR kosmonautu Z.Jēnu, būdams kuģa komandieris, sāka lidojumu kosmosa kuģī "Sojuz-31," kas saslēdzās ar orbitālo kompleksu "Salūts-6"-"Sojuz-29," kurā atradās kosmonauti V.Kovaļonoks un A.Ivančenkovs. 1978.gada 3.septembrī kopā ar Z.Jēnu atgriezās uz Zemes ar kosmosa kuģi "Sojuz-29."
Valērijs Poļakovs. Šobrīd rekords ilgāk pavadītajam laikam kosmosā pieder citam krievu kosmonautam Valērijam Poļakovam, kurš "Mir" stacijā pavadīja 437 dienas (misija 01.09.1994-22.03.1995).
Vladimirs Džanibekovs (dz.1942.g.).
V.Aksjonovs.
V.Kovaļonoks.
V.Savinihs.
V.Ļebeģevs.
Krievu kosmonautiem ir tradīcija, pirms katra lidojuma noskatīties filmu "Baltā tuksneša saule." To dara kopā arī ar ārzemniekiem, kas piedalās krievu kosmiskajās misijās.
