Katodstaru lampa
Arī elektronstaru lampa.
Elektronierīce dažādas elektriskas vai optiskas informācijas pārveidošanai, ko veic ar vienu vai vairākiem fokusētiem un vadāmiem elektronu kūļiem (elektronstariem).
Katodstaru lampu izgudrojis vācu fiziķis K.F.Brauns 1897.gadā.
Katodstaru lampas kūli veido elektronu lielgabals. Elektronu kūļa intensitāti maina, mainot elektronu lielgabala modulatora potenciālu. Elektronu kūli fokusē un novirza uz uztvērējelektrodu. Kūli vada, to parasti noliecot divos savstarpēji perpendikulāros virzienos. Fokusēšanai un noliecei izmanto elektrisko vai magnētisko lauku, ko veido katodstaru lampas elektrodi (piemēram, nolieces plates) vai spoles (t.i. izšķir katodstaru lampas ar elektrostatisku vai elektromagnētisku fokusēšanu un nolieci, kā arī kombinētās katodstaru lampas).
Ja katodstaru lampas uztvērējelektrods izveidots kā luminiscences ekrāns, kas spīd, ja to bombardē ar elektroniem, tad ieejas elektrisko signālu var novērot vizuāli. Horizontālās nolieces platēm tiek pievadīts lineāri mainīgs izvērses spriegums, bet vertikālās nolieces platēm - pētījamais elektriskais signāls. Šādas katodstaru lampas izmanto oscilogrāfos. je elektronu kūli formē ar īpašiem elektriskiem signāliem, ko vienlaikus pievada horizontālās un vertikālās nolieces platēm, uz katodstaru lampas ekrāna var iegūt rasējumu, burtu, ciparu ka arī citus informāciju nesošu simbolu attēlus. Ja ieejas signālu pievada modulatoram, tādā veida stūrējot elektronu kūļa intensitāti, kas nosaka ekrāna spīdēšanas spilgtumu (nolieces sistēmai pieslēgts izvērses spriegums), uz katodstaru lampas ekrāna iegūst ieejas signālam atbilstošu attēlu. Pēc šā principa darbojas kineskopi un indikacijas katodstaru lampas, ko lieto radiolokācijas signālu attēlošanai.
Katodstaru lampas, ar kurām optisko attēlu pārveido elektriskajos signālos, ir televīzijas pārraides lampas. Elektrisko signālu saglabāšanai izveidotas atmiņas elektronstaru lampas.
