Krokusi, krokusu ģints
Pavasara vēstneši, kas savus ziedus pretim saulei pavasarī ver vieni no pirmajiem.
Krokusu ģintī ir ap 80 sugu, kas savvaļā aug galvenokārt Vidusjūras reģiona zemēs, Viduseiropā, Krimā, Kaukāzā, Turcijā, Irānā un Vidusāzijā.
Krokusi ir nelieli augi bez virszemes stublāja, veido apaļus un saplacinātus bumbuļsīpolus. Ziedi lielākoties aug pa vienam vai arī vairāki kopā tādā kā pušķītī. Ziedi ir lieli, piltuvveida, dažādās krāsās - no baltas un maigi dzeltenas līdz piesātināti tumši violetai, oranžai. Krokusu ziedi izaug tieši no bumbuļsīpoliem. Vakaros un apmākušās dienās tie aizveras. Daļa sugu zied pavasarī, daļa - rudenī un tās dēvē par vēlziedēm. lapas krokusiem ir šauras,cietas, veido pušķi.
Latvijā liela krokusu kolekcija atrodama Raiskuma pagasta "Jaqunrujās." To izveidojis puķkopis un selekcionārs Jānis Rukšāns - kolekcijā ir ap 1700 paraugu. Dodoties ekspedīcijās, viņš atklājis un aprakstījis ap 50 sugu.
