Kvantu mehānika
Fizikas nozare.
XX gs. 20.gados izveidojās dziļākā un aptverošākā modernās fizikas nozare - kvantu jeb viļņu mehānika. Paralēli tai attīstījās arī kvantu statistika - kvantu teorija fizikālajām sistēmām, kas sastāv no daudzām mikrodaļiņām.
Vēsture. Par vienu no kvantu mehānikas pamatlicējiem uzskata franču fiziķi L.V. de Brojī, kas pirmais izvirzījis ideju, ka matērijas daļiņām ir viļņu īpašības - de Brojī vilnis, par ko 1923.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju. 1927.gadā izvirzījis pilotviļņu koncepciju.
1925.gadā vācu zinātnieks V.Heizenbergs izstrādāja matricu mehāniku - pirmo variantu kvantu mehānikai.
1926.gadā austriešu zinātnieks E.Šrēdingers formulēja kvantu mehānikas pamatvienādojums - Šrēdingera vienādojums.
Viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem ir vācu fiziķis M.Borns. 1926.gadā viņš kopā ar N.Vīneru ieviesis operatora jēdzienu kvantu mehānikā. 1954.gadā M.Borns saņēma Nobeļa prēmiju par to, ka devis kvantu mehānikas statistisko interpretāciju.
1927.gadā V.Heizenbergs formulēja galveno kvantu mehānikas likumību - nenoteiktības principu.
1927.gadā N.Bors formulēja piepildāmības principu.
Pols Dīraks (Kembridža). Evīns Šrēdingers (Cīrihe). Elementārdaļiņai nevar vienlaicīgi noteikt vietu un ātrumu.
Kvantu gravitācija. Hokings. Penrouzs. Kvantu mērogi mazi. Gravitācijas – milzīgi. Bet melno caurumu tuvumā mērogi izlīdzinās. Kvantu gravitācijas teorija melnajiem caurumiem.
