Aliens

Kuriļu salas

Vulkānisku salu grupa Tālajos Austrumos - Krievijas un Japānas strīdus objekts.

Lemūrieši Kuriļu salās. Kuriļu salu ziemeļos esot dzīvojuši gaišādaini cilvēki, kas esot bijuši kādas senas rases pēcteči. Viņi tur bijuši vēl 1741.gadā, kad salās ieradušies krievi. Pētnieks F.S.Petidžons raksta, ka šie eiropeīdie cilvēki "...ieguva iztiku jūrā, praktizēja mirušo mumifikāciju, tiem bija uz desmitu bāzēta skaitīšanas sistēma ar tabulāciju līdz 100 000 un lietoja 12 mēnešu kalendāru. Tiem bija pieklājīgas zināšanas astronomijā un anatomijā, iestatīja parastus lūzumus un veica operācijas, kā piemēram - likvidēja acs abscesu (kas ar to domāts?). Pieredzējuši jūrasbraucēji, viņi bezbailīgi vajāja vaļus, roņus, valzirgus, jūras lauvas un kotikus. Izmantoja dabīgo sēru, lai aizdegtu uguni un izšķīla dzirksteles no iežiem, kas satur pirītu. Ieguva varu, sulfīdus un dzelzs oksīdus, vizlu, smilšakmeni, pemzu un daudz citus minerālus, kurus izmantoja kā krāsvielas savām lampām, šķīvjiem, galdiem, darbarīkiem un ieročiem."

Krievu ierašanās. Krievijas impērijas jūrasbraucēja Vitusa Beringa ekspedīcijas dienvidu atzars kapteiņa Martina Španberga (Мартын Петрович Шпанберг) vadībā nokuģoja gar Kuriļu salu virteni līdz pat japāņu Honsju salas ZA krastam. Atceļā tā pietuvojās Hokaidas salai. Pēc atgriešanās Ohotskā piestādīja atskaites dokumentus ekspedīcijas vadītājam Vitusam Beringam.
Krievijas impērijas XVIII gs. beigu dokumenti parāda krievu varas iestāžu regulārus sakarus ar Kuriļu salu vietējiem iedzīvotājiem, ieskaitot nodevu ievākšanu. Krievi centāsvietējos ainus ieskaitīt savu pavalstnieku sastāvā, kā tas tolaik bija pieņemts.
1796.gada Krievijas impērijas kartē Nr.43, kas izdota Pēterpilī Sitina (Сытина) tipogrāfijā, Kuriļu salu teritorija norādīta kā Irkutskas vietvaldības Kamčatkas pagastā ietilpstošas. Dotais Japānas vēstures periods pazīstams kā Tokugavas sjoganāts, tam bija raksturīga pilnīgas izolācijas politika no ārējās pasaules. Militāri-feodālā Japānas valdība tolaik neatbalstīja pat Japānas ziemeļu Macumae zemes iedzīvotāju epizodiskus tirdzniecības kontaktus ar ārzemniekiem. Pēc 1641.gada un līdz sjoganāta krišanai 1868.gadā Nagasakas osta bija vienīgā atļautā starptautiskās tirdzniecības vieta. Pēc japāņu vēsturnieku sniegtajām ziņām XIX gs. pirmajā pusē Japānas suverenitāte nav tikusi izplatīta ne tikai uz Kuriļu salām, bet pat uz Hokaidas salas ziemeļu daļu.

Pēterpils līgums (1875.g.). 1875.gadā uz Krievijas impēriju kā sūtnis tika nosūtīts Enomoto Takeaki Pēterpils līguma noslēgšanai, saskaņā ar kuru Krievijas impērija atteicās no pretenzijām uz kuriļu salām apmaiņā pret Sahalīnu. Ar šo līgumu japānā vēl joprojām argumentē savu Kuriļu salu piederību.

Turpmākajā vēstures gaitā Kuriļu salas vairākkārt mainījušas savu politisko piederību.

II Pasaules karā (1939.-1945.g.). Pirmie amerikāņu aviācijas uzlidojumi Kuriļu salām notika 1943.gada vidū. Tādi uzlidojumi bija vairāki, līdz 1943.gada 11.septembrī japāņi smagi sakāva amerikāņus, jo kārtējā reida laikā tika notriekti 9 amerikāņu bumbvedēji no 20 B-24 un B-25, kas bija devušies uzdevumā. Kuriļu salu aizsardzību japāņi nņēma nopietni un 1943.gada beigās Kuriļu salās un Hokaidas salā tika sakopoti ap 260 japāņu iznīcinātāji.
1944.gadā amerikāņi atjaunoja bumbošanas -  5.februārī amerikāņu aviācija bombardēja japāņu bāzes Kuriļu salās un tas bija pirmais masīvais uzlidojums vairāku mēnešu laikā. Tagad bumbvedējus piesedza iznīcinātāji Lockheed P-38 Lightning. Tā krasi tika samazināti lidmašīnu zaudējumi. Bez tam japāņi pakāpeniski sāka samazināt iznīcinātāju grupējumu ziemeļos, jo kara gaita Klusā okeānā japāņiem vairs negāja labvēlīgi un lidmašīnas bija nepieciešamas tur. Tikmēr amerikāņi turpināja bumbu triecienus Kuriļu salām līdz pat 1945.gada jūnijam. Amerikāņi tolaik jau zināja, ka sarkankrievi iestāsies karā pret Japānu. Diezin vai amerikāņu bumbošanu mērķis bija atvieglot sarkankrievu militāros uzdevumus kara gadījumā, drīzāk tiem bija japāņiem jādemonstrē, ka galvenais trieciens var nākt no ziemeļiem - Aleutu salām un Aļaskas.
Tāds trieciens no ziemeļiempatiesi notika, tikai veica to PSRS - no kamčatkas 1945.gada augustā.
Krievu okupācija. Demarkācijas līnija tika novilkta 1945.gadā pēc tam, kad Japāna 2.septembrī bija parakstījusi bezierunu kapitulācijas aktu.
1951.gadā Sanfranciskas konferences laikā krievpadomju delegācija mēģināja nostiprināt starptautiski PSRS tiesības uz Sahalīnas dienvidu daļu un Kuriļu salām, ieviešot atbilstošus labojumus līgumā starp antihitlerisko koalīciju un Japānu, taču ASV un Lielbritānija noraidīja tos. PSRS ārlietu minitrs pirmais vietnieks A.Gromiko (А.А.Громыко), uzstājoties ar paziņojumu preses konferencē, atzīmēja, ka ASV valdība nevēlas ņemt vērā konferences dalībvalstu intereses un netiecas uz pilnīgu mierīgu noregulējumu Tālajos Austrumos uz 1945.gada Jaltas vienošanos pamata. Tā arī PSRS neparakstīja Sanfranciskā miera līgumu, bet to ar japānu separāti noslēdza ASV un Lielbritānija.
1954.-1955.gados Japāna un PSRS mēģināja saskaņot miera līguma tekstu, tomēr tas neizdevās tāsaukto "Ziemeļu teritoriju" dēļ. PSRS uzstāja,ka robežajāvelk starp Hokaidas salu un Kuriļu salu dienvidu malu, pieprasīja izslēgt no Ohotskas jūras amerikāņu kara kuģus, vēlāk gan atsakoties no šīs prasības.Apmaiņā sarkankrievi piedāvāja atgriezt dzimtenē japāņu karagūstekņus, atļaut japāņu zvejas kuģiem strādāt PSRS ekonomiskās zonas ūdeņos Ohotskas jūrā, kā arī solījās apņemties neizmantot veto tiesības jautājumā par Japānas uzņemšanu ANO. Japāņu diplomāti piedāvāja savu projekta variantu,kas paredzēja 4 Kuriļuu dienvidu salu nodošanu Japānai.
Sasteigtas Ņ.Hruščova darbības, kas tās nebija saskaņojis ar padomju delegācijaslocekļiem un PSRS vēstnieku Lielbritānijā J.Maļiku (Я.А.Малик), noveda pie sarunu apturēšanas. Faktiski miera līguma parakstīšanu izjauca arī ASV draudi galīgi nostiprināt savu protektoriātu uz Okinavas salu un izvietot tur savu GKS bāzi.
1956.gada beigās PSRS un Japāna parakstīja deklarāciju par attiecību normalizāciju un tā bez miera līguma parakstīšanas izdevās mazināt starpvalstu spriedzi. Tomēr pēcāk dažādos laikos Kuriļu salu jautājumu japāņi pacēla atkal un atkal. Kopš 1981.gada Japānā ik gadus svin Ziemeļu teritoriju dienu. Tādēļ japāņi ar cerībām raudzījās uz PSRS sabrukumu 1991.gadā. Sintaro Abe, kas vadīja Japānas ĀM no 1982.-1986.gadam, nosauca teritoriālo jautājumu par vienu no svarīgākajiem. To pašu vēlāk pauda viņa dēls - Japānas premjers Sindzo Abe.

1972.gadā krievu kreisera komanda pie Kuriļu salām novēroja neparastu objektu, kas burtiski "nokrita" no debesīm okeānā. Pats NLO bija lodes formā, kritiena brīdī tas pieņēma konusa formu. Interesanti, ka kritiens ūenī neradīja šļakatas.

Saites.
Aini.