Kalebs (495.-525.g.)

Aksūmas-Etiopijas ķēniņš no 495. līdz 525.gadam.

Radniecība. Divi dēli - Gebre Maskals un Izrails.

Dzīvesgājums. Valdīja no 495.-525.g., t.i. 30 gadi. (514.–542.g. pēc Henkoka).
Ārpolitika. Mūsdienu Jemenas teritorijā jūdi un pagāni apspieda kristiešus. Austrumromas imperators Justiniāns lūdza Kalebam palīdzību, kas savāca milzīgu armiju (120 000 karotāju 60 kuģos) un devās karagājienā uz Dienvidarābiju. Pēc iekarošanas kādu laiku pārvaldīja to ar vicekaraļa Abraha palīdzību.
Šis iekarojums padarīja Aksūmas valsti par nozīmīgāko spēku starp Romu (nu jau gan Bizantiju!) un Persiju.
Justiniāns sūtīja Kalebam divus vēstnešus - Jūliju 531.gadā un Nonnonu (Nonnonus) 535.gadā ar lūgumu palīdzēt karā pret Persiju - uzbrukt Persijai no jūras, apdraudēt tās zīda tirdzniecības ceļus no Ķīnas, tā kaitējot tai ekonomiski. Principā Kalebs piekrita Justiniāna lūgumam, bet praktiski neko šai virzienā nedarīja.

Reliģija. Viņa laikā ieradās "Deviņi svētie," kas izraisīja būtisku izrāvienu valsts kristianizācijas ziņā.