Krimas hani (1443.-1783.g.)
Krimas Hireju dinastijas hanu vēsture iesākas XV gs., kad Krimas pussalā nometas uz dzīvi tatāri. Viņi šeit ierodas stepju klejotāju tautu sastāvā un to valdīšana turpinājās līdz XVIII gs. vidum, kad Krimu okupēja Krievijas impērija. Gireju dinastiju dibināja pirmais hans Hadži, un tā krimā valdīja visus 342 gadus. Šodien Krimas tatāri atgriežas no izsūtījuma Vidusāzijā un mēģina sākt dzīvi no jauna Krimā, kur sastopas ar vietējo slāvu iedzīvotāju pretestību. Īpaši jau pēdējo Ukrainas notikumu gaitā.
Hadžihirejs (1443.-1466.g.).
Krimas hanistes un Gireju hanu dinastijas dibinātājs.
Radniecība. Vectēvs - Taštimurs.
Tēvs - Hiasadīns, tiešs Čingizhana pēctecis. Kā politiskais emigrants bija pārcēlies uz dzīvi Lietuvā.
Dēli - Nuratdevlets, Haiders, Mengligirejs (jaunākais, nākamais hans).
Dzīvesgājums. Dzimis Trāķos (Lietuvā) 1397.gadā tatāru emigrantu ģimenē. Tas bija laiks, kad Lietuva jau bija varena Eiropas valsts ar iekarotajām baltkrievu un ukraiņu teritorijām.
Hadži tika skolots Eiropā un saņēma tiem laikiem labu izglītību.
Par viņa sākuma darbību ir zināms visai maz. Viņu 52 gadu vecumā atrada kā ideālu kandidātu jaundibināmajai Krimas hanistei, kas varēja pretendēt uz sabrūkošās Zelta Ordas zemēm. Kad Krimas aristokrātija atcerējās Hadži, viņš bija Lidas pils (tagadējā Baltkrievija) pārvaldnieks.
Hdži kļuva par pirmo Krimas hanu un 1441.gadā viņš noslēdza savienību ar Lietuvu. Tādejādi Krima ieguva varenu aizbildni savu attiecību kārtošanā ar Zelta Ordu. Lietuva savukārt ieguva turīgu sabiedroto ar ostām Melnajā jūrā. Karošanai leiši varēja izmantot Krimas tatāru kavalēriju savos karagājienos.
Pirmo reizi Hadžigirejs parādījās Krimā 1433.gadā.
1434.gadā viņš sakāva dženoviešus, tomēr iekšējo sadursmu rezultātā tika padzīts no Krimas un aizbēga uz Lietuvu.
1443.gadā vēl Lietuvā tika pasludināts par Krimas hanu. Balstoties uz Lietuvas dižkunigaiša Kazimira IV un tatāru aristokrātijas atbalstu, no jauna iekaroja Krimu.
Viņa valdīšanas laikā Krima kļuva par plaukstošu valsti ar stipru armiju. Krimas haniste kala savas monētas, cēla mošejas un skolas. Svarīgu lēmumu pieņemšanā hans balstījās uz padomi - dīvānu.
Ārpolitikā ieņēma prolietuvisku orientāciju. Savos 25 valdīšanas gados Hadži neveda iekarošanas karus, bet ne reizi bvien sakāva Zelta ordas karaspēku, kas apdraudēja viņa valsti vai Lietuvu.
1454.gadā noslēdza savienību ar turkiem pret dženoviešiem, ar ko aizsāka Krimas hanistes atkarību no Osmaņu impērijas.
1465.gadā uzbruka Lielās ordas vienībām, tā izjaucot tiem karagājienu uz Maskavu.
Pēc viņa nāves 1466.gadā sākās cīņa par varu starp viņa dēliem, kurā uzvarēja Menglihirejs.
Menglihirejs (1466.-1513.g.).
Radniecība. Tēvs - Hadžihirejs, iepriekšējais hans.
Vecākie brāļi - Nuratdevlets, Haiders.
Dzīvesgājums. Pēc Hadžigireja nāves 1466.gadā sākās cīņa par varu starp viņa dēliem, kurā uzvarēja Mengligirejs. 1475.gadā Turcija un Krimas hans sagrāba dženoviešu kolonijas.
Ivana III ārpolitikas stūrakmens bija savienība ar Krimas hanu Mengligireju, kā varēja pretoties Lielās ordas (galvaspilsēta Sarajā) tīkojumiem atjaunot bijušo Zelta ordas varenību. Šī savienība, protams, atradās trauslā līdzsvarā starp Maskavas un Bahčisarajas interesēm bijušās Zelta ordas teritorijā.
1502.gadā Krimas tatāri sagrāva Lielo ordu, tās ulusus pievienoja savai teritorijai. Mengligirejs pārņēma arī Lielās ordas valdnieku titulu - "Kroņa valdījumi" (taht eli). Tādejādi Krimas haniste varenībā izvirzījās priekšgalā visām pārējām tatāru hanistēm, kas bija radušās pēc Zelta ordas sabrukuma.
Pēc šiem Krimas hanistes iekarojumiem savienība ar Maskaviju saglabājās, jo abi bija sadalījuši ietekmes zionas. Piemēram, Kazaņas haniste bija Maskavijas protektoriāts un Krimas hans tās darīšanās neiejaucās.
https://www.youtube.com/watch?v=DrTPNbufV0s
Muhameds Hirejs I (1513.-1523.g.). Pēdējais Rjazaņas kņazs/Maskavas vietvaldis Ivans ar Krimas hana Muhameda Hireja palīdzību vēlējās atjaunot kņazistes neatkarību. Pēc 1517.gada Maskavas lielkņazs Vasīlijs III anektēja Rjazaņas kņazisti un ieslodzīja kņazu Ivanu Maskavā. 1521.gadā pēdējais Rjazaņas kņazs Ivans aizbēga uz Lietuvu.
Sādet Hirejs I (1523.-1532.g.).
Sahib Hirejs I (1532.-1551.g.).
Devlets Hirejs I (1551.-1577.g.).
Semin Hirejs (1577.-1584.g.).
Islams Hirejs (1584.-1588.g.).
Bora-Gazi Hirejs (1588.-1608.g.).
Selamets Hirejs I (1608.-1610.g.).
Džanibeks Hirejs (1610.-1623.g.).
Muhameds Hirejs II (1623.-1628.g.).
Džanibeks Hirejs (1628.-1635.g.) otro reizi.
Inaijets Hirejs (1635.-1637.g.).
Rezmij-Bahadur Hirejs (1637.-1641.g.).
Kamil-Muhameds Hirejs (1641.-1644.g.).
Islams Hirejs II (1644.-1654.g.).
Kamil-Muhameds Hirejs (1654.-1666.g.) otro reizi.
Adils Hirejs (1666.-1671.g.).
Elhadži-Selims Hirejs (1671.-1677.g.).
Murads Hirejs (1677.-1682.g.).
Hadži Hirejs II (1682.-1684.g.).
Elhadži-Selims Hirejs (1684.-1691.g.) otro reizi.
Sādet Hirejs II (1691.-1692.g.).
Safa Hirejs (1692.-1693.g.).
Elhadži-Selims Hirejs (1693.-1699.g.) trešo reizi.
Devlet Hirejs II (1699.-1703.g.).
Elhadži-Selims Hirejs (1703.-1704.g.) ceturto reizi.
Gazi Hirejs II (1704.-1706.g.).
Kaplans Hirejs (1706.-1708.g.).
Devlet Hirejs II (1708.-1713.g.) otro reizi.
Sādets Hirejs III (1713.-1723.g.).
Mengli Hirejs II (1723.-1730.g.).
Kaplans Hirejs (1730.-1736.g.).
Fatihs Hirejs (1736.-1737.g.).
Mengli Hirejs II (1737.-1740.g.) otro reizi.
Seljamets Hirejs II (1740.-1744.g.).
Selims Hirejs (1744.-1749.g.).
Arslans Hirejs (1749.-1756.g.).
Krims Hirejs (1756.-1764.g.).
Selims Hirejs III (1764.-1766.g.).
Arslans Hirejs (1766.g.) otro reizi.
Maksuds Hirejs (1766.-1768.g.).
Krims Hirejs (1768.-1769.g.).
Selims Hirejs III (1769.-1771.g.) otro reizi. 1771.gadā kārtējā krievu-turku kara laikā ģenerālanšefa Vasīlija Dolgorukova (Василий Долгоруков) komandētā krievu armija iegāja Krimas pussalā. Tatāru hans Selims aizbēga uz Turciju. Pirms tam jau krievu armija bija pabijusi Krimā, taču šoreiz Krievijas impērija cerēja te nostiprināties uz ilgu laiku, taču formāli hanistes pievienošana arī vēl nebija plānota.
Sahibs Hirejs II (1771.-1775.g.). Pēc iepriekšēja hana Selima Hireja III aizbēgšanas Krimā krievu karaspēka klātbūtnē tika iecelts jauns hans - Sahibs II Hirejs, kas parakstīja savienības līgumu ar Krieviju. Apmaiņā pret to hanistei tika garantēta militārs un finanšu atbalsts. Vēlāk, protams, izrādījās, ka atbalsts nemaz nav tik garantēts... 1772.gadā Krievijas impērija atzina Krimas hanistes neatkarību. Tas bija pilnīgi formāls žests, jo turpinājās karš ar turkiem un Osmaņu impērija nebūt negrasījās atteikties no pretenzijām uz Krimu - haniste jau turpat vai 300 gadus atradās vasaļatkarībā no Portas.
1774.gadā Krievijas un Osmaņu impērija noslēdza Kučukkainardžas miera līgumu, kurā arī osmaņi atzina Krimas hanistes neatkarību. Abas lielvalstis uzstājās kā hanistes drošības garanti (cik smieklīgi!). Hanistē tūdaļ pat iesākās iekšējā cīņa starp prokrieviem un proturkiem. Turcijas atzītā neatkarība līgumā bija formulēta visai izplūdusi - netika noteikta ne valsts pārvaldes forma, ne hanistes attiecības ar Krieviju. Tāpat arī hanam Sahibam II Hirejam pietika ienaidnieku - stipra neapmierinātība valdīja par viņa balstīšanos uz krievu armiju (bija palikusi daļa, bet lielākā daļa pēc kara no Krimas bija izvesta).
Galu galā uzvarēja turkiem draudzīgā frakcija. Krimā iegāja Devleta IV Hireja karaspēks, kas vēlējās atjaunot tuvas attiecības ar Turciju un gāza Sahibu II Hireju no troņa.
Devlets Hirejs IV (1775.-1776.g.). Galu galā iekšējā cīņā uzvarēja turkiem draudzīgā frakcija. Krimā iegāja Devleta IV Hireja karaspēks, kas vēlējās atjaunot tuvas attiecības ar Turciju un gāza Sahibu II Hireju no troņa. 1777.gadā pēc neilgas valdīšanas Devletu Hireju IV tgāza Šahins Hirejs, kas atkal balstījās uz krievu durkļiem.
Šagins Hirejs II (1776.-1783.g.). 1777.gadā pēc neilgas valdīšanas Devletu Hireju IV tgāza Šahins Hirejs, kas atkal balstījās uz krievu durkļiem. Viņa valdīšanas laikā 1783.gadā pēc krievu-turku kara beigām Krimu jau oficiāli iekļāva Krievijas impērijas sastāvā.
1783.gadā pēc krievu-turku kara beigām hana Šagina Hireja II valdīšanas laikā Krimu jau oficiāli iekļāva Krievijas impērijas sastāvā.Tās arī ir Krimas hanu saraksta beigas.
Saites.
Krimas haniste (1443.-1783.g.).
Krimas tatāri.
