Kvikvilkas piramīda
Originālā Cuicuilco, "Kvikvilkas" vai "Kvikuilkas" piramīda - tā būtu latviski.
Atrašanās vieta. Atrodas Meksikas galvaspilsētas Mehikas dienvidu malā, Kvikvilkas rajonā uz 7 m augsta pakalna.
Apraksts. Piramīda ir pamatā apaļa, konusveida un sastāv no četrām pakāpēm un atrodas uz 7 m augsta pakalna. Tās virsotne ir plakana. Diametrs pie pamata – 134 (135?) m, augstums – ap 20 m. Platās kāpnes, kas ved uz piramīdas virsotni, orientētas A-R virzienā.
Apkārtne ap piramīdu ir nemīlīga un šķiet sastingusi. Vulkāni Ahusko un Šitli, sākdami darboties, piramīdu no trim pusēm apbēra ar lavu un pelniem. Verdošā masa piramīdu apbēra tikai līdz pusei; lavas slāņa biezums svārstās no 1-3 m.
Autori nezināmi.
Iesākumā piramīdai esot bijušas divas pakāpes ar altāri augšā. Ar laiku tai uzbūvējuši vēl divas pakāpes, kurās iekļauts iepriekšējais altāris. Platās kāpnes, kas veda uz altāri piramīdas virsotnē, bija orientētas A-R virzienā.
Iedzīvotāji atstāja pilsētu tad, kad lava pārklāja apmetni (pilsētu?) un piramīdas pamatu.
Uzbūves materiāli. Piramīda ir celta no vulkāniskā tufa gabaliem, kas ir aptuveni galvas lielumā. Savā starpā tie saistīti ar mālu.
Atklāšana un izpēte. Nezinām, kā šī piramīda tikusi pirmo reizi uzieta.
Tikai 1917.gadā daži zinātnieki sadūšojās veikt kontrolurbumus lavā un vienam no urbumiem izdevās uztaustīt šo piramīdu. Aliens.lv tā arī nav skaidrs, kā tad pētnieki zināja kur urbt? Iespējams tomēr, ka piramīdas virsotne atradās virs sastingušās lavas.
Dr.Bairona Kamingsa pētījumi. 1920.gadā amerikāņu arheologs Dr.Bairons Kamingss Meksikas Antropoloģijas direkcijas uzdevumā veica izrakumus piramīdā. Atrokot piramīdu, viņš ierakās dziļi zemē un bija atsedzis trīs vulkāniska materiāla kārtas. Starp kārtām bija redzamas kādas citas kultūras atliekas. Trīs lavas un pelnu kārtas bija sterilas, taču starp bija redzami kauli, audumu paliekas un keramikas fragmenti. Piramīdas mūris atradās zem dziļākā vulkāniskā slāņa. Piramīdas vēsture Kamngsa skatījumā bija sekojošā: vispirms tika uzcelta piramīda, tad notika vulkāna izvirdums, pēc tam piramīdas pakājē savas pēdas atstājusi cita civilizācija, tad atkal noticis vulkāna izvirdums. Pavisam bijuši trīs vulkāna izvirdumi un piramīda jau no paša sākuma tika skarta.
Objekti un atradumi.
Mājokļi. Liekas, ka ap piramīdu uzietas cilvēku mājokļu paliekas. Tās visai līdzīgas šodienas iezemiešu mītnēm: pītas sienas, kas aizziestas māliem, salmu jumti.
Apbedījumi. Staru veidā esot seno iedzīvotāju apbedījumi.
Kauli, audumu paliekas un keramikas fragmenti. Tos uzgājusi 1920.gada Dr.Bairona Kamingsa vadītajos izrakumos.
Kokogles. Atrastas visos slāņos, pēc tām labi noteikti dažādi vecumi.
Piramīdas vecums. Akadēmiskā zinātne uzskata to par vecāko piramīdu Amerikā, minot 500.g.pmē.
„Astoņi tūkstoši gadu!” - tāda bija ģeologu atbilde uz arheologu jautājumu par lavas vecumu. Šāda atbilde arheologiem nebija pieņemama. Viņuprāt Kvikvilkas piramīdai jābūt celtai ap 500.-800.gadu pēc Kristus. Senāki datējumi ir neiespējami, jo pirms 8000 gadiem Meksikā vienkārši neeksistēja tik augsti attīstīta civilizācija.
Lai noskaidrotu, kurai no strīda pusēm ir taisnība, 300 m attālumā no piramīdas vulkāniskajā slānī tika izurbti nelieli caurumi un paņemti paraugi. Visi paraugi saturēja koka ogli, kuru varēja datēt radioaktīvā oglekļa metodi. Analīzes veiktas 1957. un 1962.gadā Kalifornijas universitātes radiokarbolaboratorijā Losandželosā. 19 paraugi uzrādīja pārsteidzošus rezultātu: 414.gads pēc Kristus, 2030.gads pirms Kristus un 4765.gads pirms Kristus. Radioaktīvā oglekļa datēšanas metode liecina, ka piramīda pamesta 2160.gadā pirms Kristus (A.Gorbovskis „Fakti, Minējumi un Hipotēzes”).
Tātad patreiz par Kvikvilkas piramīdas vecumu ir tā: Č.Hepguds celšanas gadu min kā 2161.g.pmē., bet ģeologs Džordžs Haids saka, ka tai ir ap 8500 gadu, kas varētu būt un varētu arī nebūt taisnība. Oficiāli min arī vecumu – 500.g.pmē. jebkurā gadījumā tā ir viena no senākajām (varbūt pat pati senākā!) monumentālajām celtnēm Centrālamerikā.
Aliens.lv bija tas gods šo piramīdu lūkot 2002.gadā. Vai arī tā nevarētu pretendēt uz senākās būves vietu Rekordu grāmatā?
