Kapadokija
Kapadokya – esot persiešu vārds, kas nozīmējot „skaisto zirgu zeme.”
Sens nosaukums apgabalam Mazāzijas pussalas centrālajā daļā, mūsdienu Turcijas teritorijā. Ainavām bagāts novads ar lielākiem un mazākiem ezeriem, vulkāniskiem krāteriem, sarkanu smilšakmens iezi un karsta rajoniem.
Ģeogrāfija. Antīkajos laikos Kapdokija sniedzās no Halisas upes (šodien Kizilirmaka) rieteņos līdz pat Melnās jūras piekrastei ziemeļos un Taura kalniem dienvidos. Persiešu varas laikā Kapadokiju iedalīja divās satrapijās - Lielo Kapadokiju, kas aizņēma iekšējos apgabalus, un Mazo Kapadokiju, kas atradās Melnās jūras piekrastē, sauktu arī par Pontu.
Vēlāk ar nosaukumu "Kapadokija" sāka saprast un apzīmēt tikai centrālo apgabalu - Lielo Kapadokiju.
Vēsture. Senākie šī apgabala iedzīvotāji sevi sauca par hatiem.
III g.tk.pmē. vidū Kapadokijā no ZR sāka iebrukt indoeiropiešu ciltis. Līdz XX gs.pmē. viņi sajaucās ar daļu no hatiem un iekarotāji pieņēma vietējo nosaukumu - šodien mēs tos saucam par hetiem (vēsturnieku ieviests apzīmējums, lai atšķirtu sajauktos iedzīvotājus no senākajiem pirmiedzīvotājiem).
Ap 2000.g.pmē. Kapadokijā eksistēja asīriešu tirdzniecības kolonijas.
Kapadokijas teritorijā II g.tk.pmē. atradās Hetu valsts kodols, ko armēņi laikam gan uzskata par savu senču valsti.
VI gs.pmē. sākumā Kapadokiju iekaroja Mēdijas valsts ķēniņš Kiaksārs (~625.-584.g.pmē.).
No VI gs.pmē. otrās puses Kapadokija nonāca Ahemenīdu valsts sastāvā.
IV gs. Kapadokijā dzīvojusi Nīno, kas piedzīvojusi reliģiskas dabas brīnumu un ieviesusi Gruzijā kristietību.
Lidz ar IV gs.pmē. ķēniņa Ariarata I valdīšanas laikā (armēņi gan raksta, ka jau 362.g.pmē.) Kapadokija kļuva neatkarīga, bet tā paša gadsimta beigās pakļauta no Seleikīdu valsts puses.
III gs.pmē. vidū atkal kļuva par neatkarīgu valsti, bet no I gs.pmē. kļuva atkarīga no Romas impērijas. Pēc pēdējā Kapadokijas ķēniņa Arhelaja nāves 17.mūsu ēras gadā kļuva par Romas impērijas provinci, bet Kapadokijas galvaspilsēta Mazaka - tika pārdēvēta par Cēzareju (Kapadokijas Cēzareja) par godu Romas imperatoram Augustam.
Kapadokija kopā ar Pontu bija Bizantijas impērijas sastāvā.
1074.gadā to sagrāba seldžuku turki.
Pēc tam Osmaņu impērijas sastāvā.
Šodien - Turcijas teritorija.
Aplūkojamie objekti.
Erodētā tufa klintis. Otra tāda vieta pasaulē ir tikai viena – Armēnijā pie Goris pilsētas.
Goremes Valsts dabas parks. Unikāla alu pasaule un klinšu piramīdas, kurās saglabājušās kādreizējo baznīcu un klosteru pēdas.
Tumšā baznīca. Atrodas Goremes brīvdabas muzejā. Nosaukums trūcīgā apgaismojuma dēļ.
Učisāras pils. Izgrebta akmenī.
Kapadokijas alu pilsētas - Derinkuja.
Zelves brīvdabas muzejs.
Mīlestības ieleja. Falliskas akmens formācijas nepieradinātā ainavā.
Pasabag. Mūku ieleja.
Ihlaras kanjons.
Saites.
Turcija.
Hati.
