Kiša

Minēta arī Vecajā derībā ( Esības grāmatas 10.nodaļā ).

Atrašanās vieta. Irākā, 18 km uz austreņiem no Bābeles - pie mūsdienu pilsētas Oheimiras.

Vēsture. Mītiskā šumeru vēsture vēsta, ka tā bijusi pirmā šumeru galvaspilsēta pēc Lielajiem plūdiem. Septiņi dievi ņēmuši dalību pilsētas plānošanā, bet galvenais celtnieks bija Ninurta. Tajā bijuši 23 valdnieki.
Vēsturnieki atzīst, ka pilsēta tikusi dibināta IV g.tk.pmē. beigās/III g.tk.pmē. sākumā jau senāku apmetņu vietā.
XXVIII gs.pmē. Kiša atradās pirmās šumeru cilšu apvienības priekšgalā - tā saucamā Kišas I dinastija. Viens no pirmajiem valdniekiem bija Misilims ap 2850.g.pmē.
Tomēr jau XXVII gs.pmē. cīņā ar Urūku (bībeliskā Ereha) zaudēja savas valdošās pozīcijas. Tādējādi III g.tk.pmē. sākumā par šumeru cilšu galvaspilsētu kļuva Urūka.
XXIV gs.pmē. I pusē Kišu sagrāva Urūkas un Ummas ķēniņš Lugaļzagiss. Tomēr drīz vien to atjaunoja akādiešu ķēniņš Sargons.
Kaut kādos laikos Kiša vēl tika sagrauta, iespējams, no tiem pašiem elamiešiem (tomēr, iespējams, runa iet par to pašu Ummas un Urūkas ķēniņa Lugaļzagisa karu!?).
Tālākajā vēsturē Kiša vairs patstāvīgu lomu nespēlēja, tomēr palika par nozīmīgu provinces centru babilonijas valsts, Ahemenīdu impērijas, Partiešu valsts un Sasanīdu valsts valdīšanu laikā.

Aplūkojamie objekti.
E.NINHURSAG zikurāts. Veltīts dievei Ninhursagai, esot bijis dikti skaists: rotāts ar lielas indīgās čūskas attēlu no lazurīta, kas ir medicīnas simbols.