Kosumelas sala
Ah Kusamil Peten – „bezdelīgu sala."
Atrašanās vieta. Karību jūrā uz austreņiem no Jukatānas pussalas. Pilsētiņa – Sanmigela. Pati sala ir plakana un zema – tikai 3 m virs okeāna.
Vietējie maiju zvejnieki ķer milzīgus tunčus (doradus), barakudas, vačinango, makabi, iškehilas, kā arī četrus jūras bruņurupuču veidus – karei, kauamo, kotora un čalupa. Dienvidu krastā zvejnieki velk arī haizivis.
Vēsture. Šeit ilgu laiku vara bija pašu maiju rokās.
Salā maiji pielūdza kādu neparastu dievu trijotni – „dievi ar bezdelīgas kājām” (Teel Kusam), „dievu ar loku” (Aksulneb) un Iščelu (salas galveno aizstāvi, dieva Icamnas sieva, grūtnieču, sieviešu aizgādni).
Vairums maiju svētceļnieku ieradās salā 8 Sip dienā pēc maiju kalendāra, kas bija šīs dieves godāšanas diena.
1518.gadā pie salas noenkurojās Huana de Grihalvas ekspedīcija. Salas iedzīvotāji spāņus sagaidīja visai draudzīga un turpmāk sala kļuva par bāzi spāņu iekarojumiem Meksikā.
1519.gadā pie Kozumelas salas izmeta enkurus Kortesa kuģi, jo sala bija kļuvusi par bāzi turpmākajiem spāņu iekarojumiem Meksikā. Šeit Kortess pavēlēja iznīcināt Ahulneba, Tēl Kusama un Iščelas statujas, kuras te ieradās pielūgt maiju svētceļnieki. To vietā uzslēja koka krustus.
1528.gadā te noenkurojās maiju iekarotāja Fransisko de Monteha flotile, kas te bija tikai 4 dienas. No šejienes Monteho devās uz Jukatānu un pavisam netālu no Šelhas (maiju ostas pilsēta) nodibināja pirmo balto cilvēku pilsētu maiju zemē – Salamanku de Šelhu (pats Monteho bija no Salamankas Spānijā).
Izpēte. Ilgu laiku nekādas nebija.
Pētījis meksikāņu arheologs Migels Anhels Fernandess.
Aplūkojamie objekti. Salas kartē apzīmētas ap 30 vietas ar senām maiju svētnīcām. Šīs atsevišķās maiju svētnīcas izceļas ar vienkāršību – parastas četrstūrainas telpas ar vienu ieejas atveri priekšpusē. Nav tipisku maiju senpilsētu.
Orākuls. Tas veltīts dievei Iščelai un ir vienīgais tāds maiju pasaulē. Šeit ar priesteru starpniecību svētceļniekiem tika pareģota nākotne. Mazais Zaļais nezin kur tieši tāds atrodas.
San Severo svētnīca.
El Real svētnīca.
Aqua Grande svētnīca.
Miramar svētnīca.
Piecu vārtu komplekss.
Jūras gliemežnīcas svētnīca. Galvenā kompleksa svētnīcas. Tieši šeit viskrāšņāk jūtams lecošās saules efekts, jo tā paceļas tieši no debeszilajiem Karību jūras ūdeņiem. Šī svētnīca atrodas vistālāk austrumos no visiem maiju kultūras centriem.
Sastāv no vienas četrstūra telpas ar ieeju, bet ir arī otrais stāvs, kas vainagojas ar kupolu jūras gliemežnīcas formā. Arheologa Migela Anhela Fernandesa ēkas rekonstrukcijas skicē uz gliemežnīcas redzami 6 neparasti spicumi. Tādi paši rotāja arī ēkas frontonu. Gliemežnīcas smaile vērsta pret debesīm.
Maiju indiāņi ļoti to godājuši kā tālāko zemi uz austrumiem - tuvāko lecošai saulei.
Saites.
Maiji.
Maiju kultūras centri.
