Kunu indiāņi
Panamā dzīvojoši indiāņi, kas pieder čibču indiāņu grupai, un kas ir vieni no nedaudzajiem neizmirušajiem, neasimilētajiem un zemi par grašiem neizpārdevušajiem indiāņiem. Pašlaik kuniem ir gandrīz vai autonomija.
No daļas kunu apdzīvoto teritoriju tos izspiedušas emberu un vounanu ciltis, kunu indiāņi pārcēlās uz Karību piekrasti un Sanblas salām.
Kunu mitoloģija. Kunu mitoloģijā Dieve-Māte ir Mu. Tā radījusi Sauli, ar kuru salaulājās un radīja zvaigznes un planētas.
Citi Dieves-Mātes iemiesojumi: Mu Alesop, Mu Olokundil, Mu Olotagisop un Mu Sobia.
Kunu valodā Mu-olok-wit-uppi – „sala,” mu-olo-tup-kana – „jūras salu grupa,” mu-lat-uppi un Tupsol-Mu-llu nozīmē „salas, kas novietotas netālu no piekrastes.”
Mīts par Lielajiem plūdem kunu indiāņiem tiek saukts par Mu-osis.
Kāds mītu personāžs bija Ka-Mu – „cilvēks no Mu.” (tas gan laikam ir arovaku indiāņiem)
Kunu indiāņu rakstība. Uz līdzību ar šo rakstību norādīja lingvists Ēriks fon Hornbostls, pie tam vēl 2 gadus pirms savu teoriju bija izvirzījis Hevesī (tātad 1930.g.?). Panamas variantā gan ir mazāk līdzību, taču tā vienalga saskatāma nepārprotami.
Hornbostls par to: „Tieši tāpat kā Lieldienu salā, kunu indiāņiem bija nepieciešams tekstu zināt, lai to „lasītu,” tas ir deklamētu to. Abos gadījumos rakstītie teksti tiek deklamēti bēru laikā. Kunu indiāņu tekstos bija ceļa apraksts, ko izvēlas mirušā gars pēc nāves. Priesteris lasa tekstu no tāfelītes, kamēr līķi laivā pārved uz kapu. Es izmantošu iespēju, lai vērstu uzmanību interesantai un, iespējams, nozīmīgai līdzībai ar citu tautu bēru rituāliem, konkrētāk – par spalvotu kociņu izmantošanu. „Sešu dienu laikā pēc nāves, - pieminētajā fragmentā saka mis Rūtledža, - visi bija aizņemti ar nūjiņu (hei-hei) gatavošanu, kuru galos ir spalvu pušķis, pēc tam tās iesprauda visapkārt kapam.”
Kunu indiāņi kapā kopā ar nelaiķi lika četrus spalvotos kociņus, kas simbolizē četrus garus-aizsargus, kas ved dvēseles pa nāves ceļu.”
Lieldienu salā šādas spalvainās nūjiņas sprauda zemē, lai iezīmētu svēto vietu, kur rongo-rongo priesteriem veikt savas ikgadējās deklamācijas.
Pētnieks Eine-Helberts atzīmēja, ka Lieldienu salas rakstības ārējais izskats ir pārāks par kunu indiāņu saglabāto. Izriet secinājums, ka kunu rakstība bijusi vairāk pakļauta barbariskām izmaiņām un deģenerējās. Šādu secinājumu atbalsta arī paši kunu indiāņi – 1928.gadā kunu indiānis Nele arheologiem pastāstīja, ka pēdējais, kas zinājis visu simbolu pareizu rakstību, bijis leģendārs rakstvedis Nemekina. Viņš miris daudzus gadus atpakaļ.
Saites.
Čibču indiāņi.
Panama.
Dienvidamerikas indiāņi.
