Kiče maiji
Gvatemalas kalnienēs dzīvojošie maiji.
Ļoti tuvos un radnieciskos kiče maiju dialektos runā vēl gandrīz 2 miljonu cilvēku.
Mitoloģija. Maz pētīta, tādēļ tika daudz interesantas informācijas slēpjoša ir kalnu maiju (kiču, kačkikellu, kekču) mitoloģija - saglabājies minimāls informācijas loks - kiču poēmas Popol Vuh un B. de las Kasa sacerējumi. Pēc viena mīta varianta, pasaules radīšanā piedalījušies daži dievu laulātie pāri: „veidotāja,” radītājs,” „radītāja, lielā māte” un „dēlu radītājs, lielais tēvs,” „iekarotāja, varen un ar zaļām spalvām klātā čūska.” Pēc cita mīta pasaules radītāja bija dieviete Tepeva un dievi Kukumacs un Hurakans. Viņi radīja zemi, augus, ielejas, dzīvniekus, mēģinājis no māla atveidot cilvēku, taču tas izplūda un nevarēja kustēties: dusmīgie dievi šo radījumu iznīcināja.
Kiče maiji identificēja Piena ceļu ar “Melno ceļu” (Q’eqa b’e), kas veda uz pazemes pasauli Šibalbu, sasaistot to ar Lielās plaisas tumšo joslu galaktikā (Tedlock, 1985.g.).
Čičikastenangā (Gvatemala) ir reliģiskās brālības – cofradias. Tieši pateicoties tām 1702.gadā dominikāņu mūks ieguva kiče maiju eposa Popol Vuh manuskriptu, un tas kļuva pazīstams pasaulei.
Saites.
Maiji.
