Kabīrs (1440.-1518.g.)
XV gs. Indijas pilsētā Varanasā nabadzīgs audējs Kabīrs sludināja musulmaņu un hinduistu brālību. Kabīrs bija dzimis musulmaņu kopienā, viņa vārds ir arābu, taču viņa uzskatus stipri ietekmējis hinduisms, kas pielūdz dievu Višnu un viņu kustība bhakti, kurā Dievs, ko Kabīrs sauc par Rāmu nevis Allahu, ir mīlestība.
„Lasot grāmatu pēc grāmatas, pasaule mira. Un neviens neko neiemācījās. Tas, kurš sapratīs kaut zilbi vārdā „mīlestība,” kļūs par patiesu skolotāju.”
Līdzīgi daudziem reliģiskajiem domātājiem Kabīrs neatzina ne musulmaņu, ne hinduistu rituālus: viņš noliedza musulmaņiem lūgšanu rituālus un hādžu uz Meku, hinduistiem noliedza elku pielūgšanu un svētceļojumus uz Varanasu. Bija pret musulmaņu apgraizīšanu un bramaņu svēto lenšu nēsāšanu. Viņš bija pārliecināts, ka tādējādi tiek ierobežota reliģijas būtība, jo uzskatīja, ka reliģija ir katra cilvēka brīva izvēle.
Kabīra mācībai bija daudz sekotāju. Taču tās būtību izkropļoja sektanti. Modernās Kabīra sekotāju sektas uzskata sevi par hinduistiem, lai gan joprojām saglabā monoteismu un stingri ievēro morāles kodeksu, kas neatzīst kastas un elku pielūgšanu.
Kabīrs viduslaikos bija spilgtākā personība, kas centās pārmest tiltu pār bezdibenim, apvienojot dažādu ticību indiešus.
