Kremlis, Maskavas
Nosaukums cēlies no tatāru vārda "siena."
Lielākais cietoksnis Eiropā, lielākais viduslaiku cietoksnis pasaulē ar kopējo sienu garumu 2235 m.
Vēsture. Tā būve Barovijas pakalnā sākās jau XI gs. Vēlāk tajā uzceltas arī pilis un katedrāles.
1367.gadā viena gada laikā uzbūvēja pirmo akmens Kremli no kaļķakmens blokiem, kurus veda no ... raktuvēm.
1376.gadā krievi veica veiksmīgu karagājienu pret Volgas bulgāriem, kur pirmo reizi iepazinušies ar uguni spļaujošajiem ieročiem, no Bulgāras sienām pa viņiem šāvuši ar dižgabaliem. Šos ieročus izveda uz Maskavu un uzstādīja turienes Kremļa sienās.
Sākumā maskavieši bija cēluši Kremli saviem spēkiem, bet rezultātā XV gs. sienas bija izdēdējušas un vairs nevarēja pildīt savas aizsardzības funkcijas, tādēļ Ivans III lika to nojaukt un būvēt no jauna ar atsauktu itāļu meistaru palīdzību laikā no 1485.-1490.gadam. Tad Milānas arhitekts Pjetro Antonio Solari te uzbūvēja pirmo akmens cietoksni. Šai laikā tapuši arī galvenie kremļa torņi. Maskavieši uz projektu laikam bija nolēmuši ieekonomēt, jo Maskavas kremlis līdzinās Milānas Sforcu pilij kā viens pret vienu.
Lai gan kopš 1712.gada Krievijas impērijas galvaspilsēta bija Pēterpils, Maskavas kremlī kronēja krievu carus.
Juku laikos (1611.-1618.g.) te bija apmeties poļu garnizons. Tam uzbruka divas krievu zemessardzes.
1812.gadā Napoleona nozīmētais Maskavas komendants E.Mortjē, frančiem atkāpjoties no Maskavas, lika uzspridzināt Kremli.
Kad 1918.gadā Maskava atkal kļuva par Krievijas galvaspilsētu, kremlis kļuva par visas valsts simbolu.
Kopš XVII gs. Spaskas, Nikolaja, Troicka un Borovicka torņu galos atradās divgalvainie ērgļi – Krievijas impērijas standarts. Tie kaitināja lielinieku vadoni Uļjanovu/Ļeņinu, jo atgādināja par cara laikiem. Tādēļ meklēja iespējas kā tos aizstāt ar sarkanu karogu, sirpi un āmuru, PSRS ģerboni. Tomēr uzvarēja ideja tos aizstāt ar piecstaru zelta zvaigznēm. Zvaigznes uzstādīja 1935.gadā. Kopā visām tām patērēja 67,9 kg zelta. Katram kronim tika uzlikta unikāla zvaigzne ar sirpi un āmuru. Kopumā katra zvaigzne svēra ap tonnu, tādēļ pašus torņus nācās pārbūvēt.
1933.gada septembrī Staļins un K.Vorošilovs pieprsīja visīsākajā laikā nojaukt Suhareva torni. Pazīstami mākslinieki un arhitekti mēģināja torni aizstāvēt, taču Staļina un Vorošilova vēstulē viņi tika nodēvēti par "akliem un bezperspektīviem." Torni izglābt neizdevās un tas tika nojaukts 1934.gadā Maskavas ģenerālrekonstrukcijas ietvaros.
Tomēr zelta zvaigznes stipri sūbēja, un tādēļ 1937.gadā uzstādīja rubīna zvaigznes. To staru vēziens sasniedz 3,5 m, rubīna slāņa biezums – 7 mm. No iekšpuses tās izgaismo 5 kw spuldzes, bet pašas zvaigznes rotē kā vējrādītāji. Meta autors ir Maskavas Lielā teātra galvenais mākslinieks Fedorovskis. Kremļa zvaigznes ir valsts simbols, kas deg visu cauru diennakti un nedrīkst nodzist nekādos apstākļos: tām ir izstrādātas īpašas spuldzes, speciāla dzesēšanas sistēma un nodrošināta autonoma elektroapgāde. Zvaigznes izslēgtas tikai divas reizes: II Pasaules kara laikā un 1999.gadā, kad Ņikita Mihalkovs uzņēma filmu „Sibīrijas bārddzinis.”
Naktī uz 2023.gada 3.maiju krievu-ukraiņu kara laikā, domājams, ukraiņu droni deva triecienu Senāta pils (agrāk - Kremļa Kongresa pils) apaļajam kupolam, kā rezultātā tas aizdegās. Ārkārtīgi liels ideoloģisks trieciens Putina pahanātam.
Aplūkojamie objekti.
Arhangeļskas katedrāle. Kremlī. Pēteris II gan nevaldīja ilgi - 1730.gada janvārī mira no bakām un bija pēdējais Krievijas ķeizars, kas tika apglabāts Kremlī, Arhangeļskas katedrālē.
Senāta pils. Padomju laikā tika saukta par Kremļa Kongresu pili. Naktī uz 2023.gada 3.maiju, domājams, ukraiņu droni deva triecienu Senāta pils (agrāk - Kremļa Kongresa pils) apaļajam kupolam, kā rezultātā tas aizdegās. Ārkārtīgi liels ideoloģisks trieciens Putina pahanātam.
Suhareva tornis. (Сухаревa башня) Celta pēc Pētera I pavēles pašā XVIII gs. sākumā. Savu nosaukumu tornis saņēmis no strēļu pulkveža Lavrentija Suhareva (Лаврентий Сухарев), kura pulks bija izvietots netālu no torņa celšanas vietas. Bez tam Suhareva strēļi 1689.gadā atbalstīja jauno ķeizaru cīņā pret viņa māsu Sofiju.
Torņa leģendu rašanos saista ar Jēkabu Brūsu (Яков Брюс). Viņš bija skots, kas daudz ceļojis pa Eiropu, kamēr apmeties Krievijā. No 1701.gada vienā no torņa stāviem izvietojās Matemātikas un navigācijas zinātņu skola, kuras vadībā pēc dažiem gadiem stājās J.Brūss. Brūss bija visai apdāvināts cilvēks ar plašām interesēm - komandēja karaspēku, vadīja kolēģijas (sava veida ministrijas Pētera I laikā), veda diplomātiskās sarunas. Bez visa tā Brūss ļoti interesējās arī par zinātni. Tieši viņš Suhareva tornī izveidoja observatoriju - pirmo Krievijā. Viņš savāca "jocīgu lietu kabinetu," kas pēc Brūsa nāves tika nodots Kuntskamerai. Vēl Brūsu interesēja maģija, astroloģija, alķīmija, tādēļ saprotams, kamdēļ Maskavā torni sauca par "Burvja torni."
Vēl viena ar Brūsa vārdu saistīta leģenda stāsta par tā saucamo "melno grāmatu."Maskavieši viens otram stāstījuši, ka Brūss ar šīs grāmatas palīdzību varējis uzzināt visus noslēpumus, kur un kas ir ticis noslēpts. Agārāk šī grāmata esot piederējusi pašam Zālamanam. Nevēloties, lai grāmata pēc viņa nāves nonāktu svešās rokās, iemūrējis to Suhareva torņa sienā.
Tornis tika nojaukts 1934.gadā Maskavas ģenerālrekonstrukcijas ietvaros.
Cars-zvans. Pats lielākais atlietais zvans pasaulē.
Uspenskas katedrāle. Pareizticīgo dievnams kremļa teritorijā
Spaskas tornis. Tajā atrodas valsts galvenais pulkstenis – kremļa kuranti. Tas ir unikāls 25 t smags pulkstenis, kas izgatavots 1862.gadā. Tas ar senlaicīga mehānisma palīdzību spēj nospēlēt Krievijas himnu.
Saites.
Maskava.
