Kapeļs, Vladimirs (1883.-1920.g.)
Krieviski - Владимир Каппель.
Krievu militārais darbinieks Pilsoņu kara laikā, monarhists.
Dzīvesgājums. Pārliecināts monarhists.
1918.gada martā pulkvedis V.Kapeļs nonāca Komuča (krieviski - Комуч jeb Комитет членов Учредительного собрания, pretlielinieku valdība, kas tika organizēta pēc Čehoslovāku korpusa sacelšanās) Tautas armijas rindās Samārā. Lai arī karaspēka nosaukumā bija vārds "tautas," tomēr no tautas tur nebija ne smakas, nebija pat to, kas vēlētos komandēt šo karaspēku. Par tādu pieteicās V.Kapeļs.
Komučs pārsvarā sastāvēja no Sociālistu revolucionāru partijas (eseri) biedriem. V.Kapeļs par galveno uzskatīja cīņu ar lieliniekiem un sabiedroto izvēle tādejādi nebija svarīga. Visa viņa armijas sastāvēja no divām kājnieku rotām un kavalērijas eskadrona.
1918.gada jūnija sākumā V.Kapels nostājās 350 brīvprātīgo vienības priekšgalā - to nosauca par 1.Samāras brīvprātīgo karadraudzi (1-я добровольческая Самарская дружина). Pirmā tās militārā operācija bija kauja par Sizraņu, kur bija savākušies lielinieku spēki no Samāras pēc čehoslovāku dumpja. Kapeļs lieliski saprata, ka viņa karadraudze neizturēs ilgu kauju, lika uzsvaru uz pēkšņu uzbrukumu un Sizraņa tika ieņemta. Vēlākie Krievijas Pilsoņu kara pētnieki atzīmēja, ka šādi pēkšņie triecieni kļuva par Kapeļa "vizītkarti." Tomēr šīs operācijas bija ļoti labi izplānotas un balstītas uz vietējo situāciju.
Pēc dažām dienām Kapeļa vienība tādā pat pēkšņā uzbrukumā ieņēma Stavropoli (tagadējā Toljati). kaujas risinājās praktiski nepārtraukti, "kapeļiešus" mētāja no viena frontes iecirkņa uz citu.
Mēnesi pēc kaujas pie Sizraņas Kapeļa vienība atgriezās pie šīs pilsētas, kurā atkal bija sarkanarmieši, un atkal to ieņēma. Pēc tam Kapeļa vienība atsita "sarkano" vienības no Simbirskas, tādejādi izglābjot pašu Samāru.
Viņa talantu novērtēja ne tikai draugi, bet arī ienaidnieki. Padomju Krievijas presē Kapelu pat iedēvēja par "mazo Napoleonu." Padomju vara par viņa galvu solīja 50 000 rubļu, kurus gan pats Kapeļs uzskatīja par nepietiekošu summu.
Augusta sākumā Kapeļa vienība ieņēma Kazaņu - neskatoties uz latviešu strēlnieku niknu pretestību. Lielā mērā pateicoties viņam, 1918.gada augustā pēc Kazaņas ieņemšanas tika saglābta Krievijas impērijas zelta rezerve un tā nonāca "balto" rīcībā. Tomēr līdz ar to panākumi arī beidzās, jo, lai gan sākumā padomju vara draudus nebija adekvāti novērtējusi, tagad tā nēmās kļūdas labot. Frontē ieradās personīgi pats Trockis, pārdislocēja papildu spēkus. Jau pirms tam Sarkanajai armijai te bija skaitliskais pārsvars, bet pēc spēku papildināšanas tas bija pieaudzis vairākārt.
Komučs neko nebija darījis militāro spēku nostiprināšanai. Kapeļa panākumus bija nepieciešams nostiprināt, taču ne rezervju, ne ieroču un pārtikas krājumu nebija. Šī pilnīgā nolaidība noveda pie tā, ka jau septembrī Komučs bija zaudējis kontroli pār gandrīz visām Kapela vasaras uzbrukumā iegūtajām teritorijām.
1918.gada novembrī V.Kapeļs atzina Krievijas virsvaldnieka A.Kolčaka varu.
Saites.
Krievijas Pilsoņu karš (1918.-1922.g.).
