Kā, enerģija
Enerģija seno ēģiptiešu mitoloģijā.
Ēģiptieši uzskatīja, ka cilvēkam ir vismaz trejas dvēseles. Viena no tām ir Bā – cilvēkam nomirstot tā dodas uz debesīm. Cita – Kā, paliek mirušā ķermenī līdz pilnīgai tā sairšanai. Atdzimšana iespējama tikai saplūstot Bā un Kā, tādēļ svarīgi bija iespējami labāk saglabāt mirušā ķermeni, proti, mumificēt. Dieviem un faraoniem varēja būt vairākas kā un bā. Piemēram dievam Ra bija veselas 14 Kā.
Vēl bija arī kāda dvēseles substance Ah – to varētu tulkot kā „svētlaimīgais” vai „apgaismotais,” un šī dvēsele atbilda aizkapa inkarnācijai. Dieviem un faraoniem bija vairākas Ah, parasti septiņas.
Iesākumā tika uzskatīts, ka nemirstīga dvēsele ar visiem tās komponentiem Kā, Bā un Ah piemita tikai dieviem un faraoniem, bet pēcāk – ka visiem cilvēkiem.
Tādējadi ēģiptiešiem bija pieņemts aizgājējam kapā dot līdzi visu, ko tas bija lietojis arī dzīves laikā: stabilu mājokli, uzturu, kalpus, vergus, visus pirmās nepieciesamības priekšmetus. Zināmu laika periodu senie ēģiptieši, tāpat kā dogoni Āfrikā, uzskatīja, ka mirušo dvēseles pirmajā laikā apmetas uz Oriona un Sīriusa.
Lai dvēsele varētu pārcelties aizkapa valstībā, kā mācību līdzeklis radīti "Piramīdu teksti", "Sarkofāgu teksti" un "Mirušo grāmata." Dvēselei būtu jānonāk Aizkapa valstībā/Paradīzē - "Niedru laukos" (Sehet-Aaru), kas tikai nedaudz atšķiras no Zemes. Te nonākt cilvēks var tikai tad, ja pārvēršas par "mirdzošo dvēseli" (Aks) un pievienojas "Mūžīgajām Zvaigznēm" jeb "Nesagraujamajām Zvaigznēm," ar kurām tika saprastas piepolārās zvaigznes ziemeļo, jo tās nekad nenorietēja aiz horizonta, t.i. "nemira." Šis priekšstats izskaidro kādēļ mastabas un piramīdas senajiem ēģiptiešiem tika orientētas uz ziemeļiem.
Mirušā dvēseli iztēloja kā putnu ar cilvēka galvu, kas lido uz ziemeļiem kā gājputns.
Pēc seno ēģiptiešu uzskatiem nomira tikai ķermenis, bet, lai nodrošinātu mūžīgo dzīvi, visām cilvēka sastāvdaļām kapenēs atkal vajadzēja apvienoties. Tieši tāpēc bija būtiski saglabāt nedzīvo ķermeni tāda stāvoklī, lai Kā un Bā to varētu atkārtoti izmantot. Šie un citi reliģiskie apsvērumi noteica mumifikācijas attīstību Senajā Ēģiptē, kas īpaši uzplauka Jaunās valsts laikā.
