Kokandas valsts
Hana Hudojāra valdīšanas laika iekšējās nesaskaņas, pastāvīgie kari un nodokļu pieaugums smagi atsaucās uz tautas stāvokli, un tas izsauca biežas sacelšanās.
XVIII gs. 2.pusē Kokandas haniste pārņēma no Buhāras hanistes Fergānu - tā kļuva par hanistes pamatteritoriju un lielā mērā nodrošināja tās ienākumus.
Krievijas impērijas un Kokandas hanistes starpā vairākas desmitgades valdīja saspringtas attiecības, kas periodiski pārgāja bruņotās sadursmēs. Kokandas hani pretendēja uz mšdienu Kazahijas un Kirgīzijas zemēm, bet tas bija pretrunā krievu imperiālismam, kas no XIX gs. otrās trešdaļas aktīvi paplašināja ietekmi Centrālāzijā.
1860.gada rudenī 20 000 Kokandas hana kareivju iebruka Zailijas novadā (Заилийский край) pēc tam, kad krievi bija izspieduši kokandiešus no Ziemeļkirgīzijas. Tie devās pie Vernojas (Верное - tagadējā Almaata) nocietinājuma, kas pēc Krievijas impērijas varas iestāžu iniciatīvas bija uzcelts tirdzniecības ceļu aizsardzībai. Lielu spēku krieviem šai rajonā nebija, tādēļ kokandieši pamatoti varēja cerēt uz panākumiem un tādejādi ar vienu triecienu izbeigt krievuu ietekmi reģionā.
Uzzinājis par naidinieka tuvošanos, Alatavas apgabala priekšnieks apakšpulkvedis Gerasims Kolpakovs (Герасим Колпаков) savāca 800 cilvēku lielu vienību un devās pretim kokandiešiem. Vienībā bija kazaki un kazahi - vienību komandēja karavadonis Suranšibatirs (Сураншы батыр).
Pretinieki satikās netālu no Uzunagačas (Узун-Агач) ciema mūsdienu Kazahijā, 60 km attālumā no Vernojas. krievi un kazahi bija nostiprinājušies Kastekas (Кастек) nocietinājumā. 3 diennaktis kokandieši uzbruka nocietinājumam, bet visi uzbrukumi tika atsisti. Kokandiešu galvenais trūkums bija pienācīgu ieroču un disciplīnas trūkums.
Pēc šīs neveiksmes Kokandas hani zaudēja iespēju pakļaut savai kontrolei dienvidu Kazahiju un Kirgīziju. G.Kolpakovs saņēma paaugstinājumu par pulkvedi. viņš arī bija viens no 6 kontuzētajiem šajā kaujā. Zaudējumi kokandiešiem bija nesamērīgi - 1500 kokandiešu un tikai 1 kritušais krievu vienībā. Kokandieši nejkad vairs nemēģināja uzbrukt Vernajai.
Krievu ķeizara karaspēka virzīšanās Vidusāzijas iekarošanas procesā, Taškentas ieņemšana 1865.gadā un Hodžentas ieņemšana 1866.gadā piespieda Hudojāru noslēgt līgumu ar Krieviju 1868.gada janvārī. Saskaņā ar to Kokandas valsts kļuva par Krievijas impērijas vasali.
Ar to neapmierinātie feodāļi, izmantojot Kokandas sacelšanos, 1875.gada jūlijā pasludināja karu Krievijai un gāza no troņa Hudojāru. Hudojārs aizbēga pie krieviem to aizsardzībā.
1876.gadā Kokandas haniste tika likvidēta un tās teritorija pievienota Krievijas impērijai.
Saites.
Kokandas hani (?-1875.g.).
