Kipras karaliste
Krustnešu valsts Kipras salā, kas tika izveidota Trešā krusta kara rezultātā.
1421.gadā Kipras krustnešu karaliste veica uzbrukumu mameluku Ēģiptei.
Ēģiptes sultāns Bersbejs, kāpis tronī 1422.gadā, nosūtīja pret Kipras karalisti nelielu floti, kas 1424.gadā uzbruka Limasolai. 1425.gadā viņš pret Kipru jau nosūtīja
1425.gada 6.augustā sultāna Bersbeja flote ar vairāk kā 40 kuģiem sāka Kipras iekarošanu. Šis karagājiens tika organizēts kā atbilde Kipras pirātu uzbrukumiem Šamai (musulmaņu nosaukums mūsdienu Sīrijas teritorijai). Pēc izsēšanās salā sultāna armija, kas sastāvēja no mamelukiem un daudziem brīvprātīgajiem, ieņēma un izlaupīja Famagustu un tās apkārtni. Tālāk tā virzijās uz Limasolu un Larnaku. floti ar vairāk kā 40 kuģiem, kas atgriezās Ēģiptē ar daudziem gūstekņiem un trofejām.
Tā šis spēcīgais militārais trieciens Kipras karaļa Jānusa II spēkiem radīja priekšnoteikumus viņa armijas sagrāvei nākamajā gadā. Jānuss II ne tikai bija spiests pārtraukt pirmātu sirojumus, bet arī maksāt nodevas mamelukiem, tā atzīstot sevi par Ēģiptes sultāna vasali.
Tomēr Bersbejam ar to bija par maz, Kipru vajadzēja iekarot pilnīgi. Tādēļ 1426.gadā mameluku armija veica plašu iebrukumu salā. kiprā izsēdās 3000 vīru liela mameluku, turku un arābu armija. Tās darbību atbalstīja 180 kuģu liela flote. Tāpat kā gadu iepriekš, tika ieņemta Limasola. Krustnešu karalis Jānuss II savāca visus savus spēkus un devās no Nikosijas uz Limasolu. Viņš arī lūdza palīdzību no Eiropas lielvalstīm, tomēr tās nolēma neiejaukties - dženovieši naidojās ar Kipru, bet venēcieši un citas kristiešu valstis nevēlējās sabojāt izdevīgās tirdznieciskās saites ar Ēģipti.
Izšķirošā kauja notika 1426.gada 7.jūlijā pie Širokitijas, kurā ēģiptieši sakāva Jānusa II armiju - pats karalis krita gūstā un tika aizvests uz Kairu. Šeit viņu pazemoja - iekala ķēdēs un jāšus uz ēzeļa aizveda pa priekšu sultānam. Tad viņu nolika uz ceļiem, un viņš 9 reizes noskūpstīja zemi, pa kuru bija gājis sultāns. Jānusu II paturēja ieslodzījum;a 9 mēnešus, kamēr par viņu samaksāja milzīgu izpirkuma maksu. Daži no viņa biedriem arī izpirka sevi no gūsta. Tie, kuri nespēja izpirkties, tika pārdoti verdzībā.
Pēc noslēgtā miera līguma noteikumiem Kiprai bija jāmaksā katru gadu Ēģiptes sultānam mesli - 5000 zelta dukāti. Zīmīgi, ka Kipra turpināja maksāt šādus meslus vēl pēc krustnešu valdīšanas beigām.
Saites.
Kipras krustnešu valsts karaļi.
