Kingsbors
Ar lielu aizrautību Amerikas seno civilizāciju mīklu minēšanā iesaistījās vikonts Kingsbors. Viņa reliģiski mistiskajā vēstures/arheoloģijas izpildījumā Amerikas indiāņu kultūrai tika atņemts tas, kas tai bija, un piešķirts tas, kas tai nekad nebija bijis. Kingsbors pasludināja indiāņu kultūru izcēlušos no Vecās pasaules Vidusjūras, proti, žīdisku. Amerikas celtnes neesot nekas cits kā gan zudušo Izraēļa bērnu cilšu roku darbs. Faktiski, šāda murgaina hipotēze tika apviļāta jau senm, jo gadsimtu laikā mīkla par Asīrijas Sargona 722.g.pmē. deportēto žīdu cilšu likteni nedeva mieru biblistiem un viņu aprindām tuviem zinātniekiem. Līdz ar jaunās pasaules atklāšanu baznīcai vajadzēja sniegt vismaz kautkādus paskaidrojumus indiāņu eksistences sakarā, tādēļ kā slīcējs tā pieķērās šai teorijai. ņemšanās ap to bija visai nadzīga, ja pat tāds veselīgi domājošs cilvēks kā Viljams Penns, lūkojoties uz iezemiešiem, bija varējis pateikt: "Man likās, ka es atrodos Londonas žīdu kvartālā."
Bet tieši Kingsbors no šīm blēņām centās izveidot zinātnisku faktu, tiesa gan, 1795.gadā vikonta galva bija jau "ar putniņiem." Studijas Oksfordā neizmainīja viņa mistisko noskaņojumu. Galu galā viņš atteicās no savas vietas lordu palātā un visu savu rocību notērēja Amerikas acteku un maiju kultūru pētīšanai.
Darbi.
"Meksikas senatne." Savas "Meksikas senatnes" pirmo sējumu publicēja 1830.gadā. Kad pēdējais no 8 sējumem nāca klajā 1848.gadā, tas bija jau pēcnāves izdevums. Vikonts Kingsbors, trešais Kingstonas grāfs, nomira parādu cietumā, nespējot samaksāt par papīru savām grāmatām. Grāmatu saturs - sengrieķu, ivrita, latīņu un sanskrita valodu jūklis. Jebkādas zinātniskās metodoloģijas trūkums, faktu pievilkšana savām teorijām. Absurdums mijās ar parastu muļķību.
Saites.
Amerikanistika.
